Raitis Apalups vairākus gadus ir bijis gan Stāmerienas pagasta priekšsēdētājs, gan arī novada domes deputāts. Viņš vienmēr ir iesaistījies dažādos pasākumos, interesējies par visām aktuālajām norisēm. Šogad maijā R.Apaplups par mūža ieguldījumu pašvaldības, kultūras un sabiedriskajā darbā, pilsoniskas sabiedrības un kultūrvides veidošanā Ziemeļvidzemes reģionā saņēma augstu apbalvojumu – ceturtās šķiras Atzinības krustu.
– Kā jutāties, saņemot augsto apbalvojumu?
– Protams, ir arī citi cilvēki, kas ar savu darbu ir pelnījuši, lai arī viņi tiktu apbalvoti, taču, ja man šāds apbalvojums ir piešķirts, tas ir nopelnīts kopā ar daudziem citiem, ieskaitot gan manus skolotājus, gan arī darba kolēģus visās vietās, kur esmu strādājis. Viens ir saņemt atalgojumu, par ko sevi uzturēt jeb maizes algu, bet otrs – saņemt morālo algu. Esmu savulaik saņēmis arī divu prezidentu pateicības – gan Gunta Ulmaņa, gan Valda Zatlera, ir arī vēl citi apbalvojumi, bet tie ar laiku aizmirstas. Arī par šo apbalvojumu katru dienu nedomāju – jauks, protams, bija brīdis, kad to pasniedza, patīkami ir arī tad, kad kāds par to apjautājas, tad atkal uzbango saviļņojums, bet ikdienā daudz lielāks morālais atalgojums ir, ja kāds pasaka paldies par labi padarītu darbu. Man ir patīkami arī, ja, piemēram, izvadot kādu aizsaulē aizgājušu cilvēku, pēc tam kāds bēru viesis pasaka paldies, tas ir liels apbalvojums un pagodinājums. Arī ciemojoties Rīgā pie māksliniekiem vai aktieriem, ja mani sagaida ar mīļiem vārdiem, ir vērts dzīvot!
– Esat bijis deputāts ilgus
gadus.
– Man šķiet, ka tagad ir lielāka jezga. Pagastiem vairs nav nekādas teikšanas. Visi jautājumi tiek skatīti domē, un dažkārt domes sēdes darba kārtībā ir milzum daudz ikdienišķu jautājumu. Nopietnu jautājumu, kas attiecas uz novada attīstību, tikpat kā nav, izņemot, ja tiek lemts par kādiem projektiem un naudas piešķiršanu tiem. Piemēram, dzīvokļu piešķiršana, adrešu sadalīšana, zemes noma – vai šos visus jautājumus nevarētu lemt pagastā? Kad veidojās novadi, es teicu – nav slikti, ka paliekam vienā lielā novadā, tas ir labāk, nekā būtu sadalījušies četros vai piecos novados, taču reizē ar šo reformu bija jāmaina arī likumi. Diemžēl neviens likums netika izmainīts un viss turpinājās, veicinot birokrātiju, kas man ļoti nepatīk. Padomju laikā, protams, bija citādāk. Tur nekādas domāšanas nebija, no augšas tika pateikts, ka ir jānolemj tieši tā un viss. Pēc neatkarības atgūšanas pagastos, kur arī es astoņus gadus nostrādāju par priekšsēdētāju, kopā ar septiņiem deputātiem izlēmām visus jautājumus. Noskatījām pagastā, ka kādā vietā vajag nomainīt logu, citā – jumtu. Kas bija akūtāks, to tad arī darījām. Tagad vajag visiem, bet kuram tad dosi un kuram nedosi? Es domāju, ka būtu jādodas un jāapskatās situācija uz vietas, nevis jāsēž pie galda un jāskatās kādā instrukcijā, Ministru kabineta lēmumā vai likumā. Ja ir divas vienādas vajadzības, piemēram, gan Druvienas, gan Līgo pagastā, tad aizbrauc, apskaties un novērtē, kur ir vairāk nepieciešams. Lai gan arī tad vēl nav teikts, ka tiks izlemts pareizi.
– Jūs kandidējāt arī šajās pašvaldību vēlēšanās, taču starp deputātiem neiekļuvāt.
– Sarakstā biju ar 11.numuru, bet, kurā vietā esmu pēc balsošanas rezultātiem, neesmu interesējies, tas nav būtiski. Nikolajs Stepanovs mani uzaicināja un es viņam teicu – ja ir nepieciešams, lai ņem sarakstā, bet tas jau bija skaidrs, ka 11 deputāti no viena saraksta nekad netiks domē, lai gan deviņi, piemēram, varēja būt. Par to, ka neesmu ievēlēts, nepārdzīvoju. Man ir daudz kas cits, ar ko nodarboties. Vadīšu 14.jūnija piemiņas pasākumu dzelzceļa stacijā. Man ir savs Omulības klubiņš pie Ērika Hānberga, tikko saņēmu uzaicinājumu iestāties Ordeņu brālībā, esmu iesaistījies arī Jaunpiebalgas baznīcas atjaunošanas fondā. Vēl arī visas tikšanās ar māksliniekiem un piemiņas pasākumi, jubilejas un atceres pasākumi.
– Kāds ir jaunais deputātu sastāvs?
– Tas nav slikts. Vai šie deputāti cīnīsies par novadu? Domāju, ka visi necīnīsies un kādam noteikti būs arī savtīgas intereses. Jā, tā nevajadzētu būt un nevajadzētu būt ne opozīcijai, ne pozīcijai. Novadu līmenī būtu jācīnās par novada attīstību, par novada cilvēku labklājību, lai nebūtu bezdarba, lai nebrauktu prom no novada, lai ir iespēja iegūt izglītību, lai būtu pieejama medicīniskā apkalpošana. Ja skatās partiju, kas kandidēja, programmas, lielos vilcienos tās bija vienādas, jo sāpīgie jautājumi ir vienādi. Protams, solīt var daudz ko, bet visu nevar izdarīt tās pašas naudas dēļ.
Runājot par novada vadītāju (red. – saruna ar R.Apaplupu notika pirmdien, kad vēl nebija zināms jaunais novada domes priekšsēdētājs), vienalga, kurš arī nebūtu, lai Dievs dod viņam tādu prātu, ka viņš mācētu saliedēt visus deputātus vienam mērķim un visi varētu strādāt bez naidošanās, bez savtīgiem nolūkiem savā labā. Ja savtīgums izpaužas novadam par labu, tad tas var būt, bet, ja domā tikai par sevi, tas nav politiķis un tādu laist pie valdīšanas ir lielākā nelaime, kāda vien var būt.
– Kā vērtējat iepriekšējā sasaukuma darbu?
– Domāju, ka ir izdarīts daudz kas labs, bet darbu, kas netika paveikti, arī ir daudz, taču es apzinos reālo situāciju un saprotu, ka viss ko, piemēram, vēlos es, ir tikai mans viedoklis. Man, piemēram, nepatīk, ka, veidojoties novadam, katrā pagastā tika izdota liela nauda un ieguldīts milzīgs darbs, veidojot plānu, kā vajadzētu būt visās nozarēs, taču visus šos iepriekšējos četrus gadus neviena lapa no šī projekta netika atšķirta un netika apskatīts, ko mēs toreiz nolēmām un ko no tā varam darīt. Bet, manuprāt, tur tiešām bija daudz labu lietu, kam vajadzēja pievērst uzmanību. Man ļoti nepatika, ka slēdzām mazās skolas, bet izejas diemžēl nebija. Negribētos, ka tiktu slēgta vēl kāda lauku skola, taču pilsētas skolas gan būtu jāreorganizē, jo visas skolas nav piepildītas un ekonomiski tas nav izdevīgi. Man nepatika arī, ka viens otrs kolēģis (vismaz vārdos, lai gan balsojumā tas atkal neizpaudās) bremzēja Eiropas līdzekļu piesaisti. Manuprāt, Eiropas nauda ir jāizmanto tik, cik vien var, protams, cik arī atļauj mūsu līdzfinansējuma maks, jo šī nauda mūžīga nebūs.
– Par ko visvairāk būtu jādomā jaunajam sasaukumam?
– Jāstrādā tā, lai valdītu taisnīgums, lai nav dalīšana pēc deguniem, lai viss notiek pēc vajadzības un nopelniem, lai būtu arī augstas prasības pret domē strādājošajiem. Man gribētos, lai arī domes kolektīvs būtu saliedētāks un mazāk tenkotu.
Runājot par nozarēm, es uzskatu, ka visvairāk būtu jāuztraucas par tautsaimniecību, jo tā dod darbavietas un pienesumu budžetam. Tad ir arī līdzekļi, ko dalīt, un tad var domāt arī par kultūru un sportu un visām pārējām nozarēm, kas nav pelnošas. Jau arī šajā sasaukumā mums bija uzstādījums, ka jāmēģina veidot ciešāku kontaktu ar uzņēmējiem. Protams, tas arī nenozīmē, ka visas viņu vēlmes un ieteikumi tiks apmierināti, bet ir svarīgi uzklausīt. Arī uzņēmējam ir svarīgi just, ka par viņu tiek domāts, jo ne katram uzņēmējam ir iespējas pavērt īstās durvis tur augšā, Rīgā, domes vadībai šīs iespējas ir lielākas. Tas pats attiecas arī ar sakaru dibināšanu uz ārpusi. Nevajag draudzēties politiski, bet ekonomiski, un darīt to ar jebkuru pasaules valsti.
