Ierauga, ka trīc rokas un galva, un uzreiz diagnoze rokā – Parkinsona slimība, bet tas nav tik vienkārši, atgādina profesors Andrejs Millers, Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs. “Parkinsonam” trīce var arī nebūt, savukārt trīcošas rokas kā simptoms var parādīties arī dažu neiroleptiķu lietošanas laikā, ir arī citas saslimšanas, kuru laikā parādās parkinsonisma simptomi. Diemžēl nereti ģimenes ārsti meklējot neirologu tikai tad, ja paši netiekot galā. Lai plašāk skaidrotu nianses, kas saistītas ar Parkinsona slimības diagnosticēšanu un kompleksu ārstēšanu, ceturtdien, 28.oktobrī, Rīgā notiks starptautiska konference.
“Viens no agrīnajiem simptomiem – ožas traucējumi. Vai pacients vispār par to aizdomājas? Laikā, kad slimnīcu uzņemšanas nodaļās nonāk arvien smagāki pacienti, ožas traucējumus kā simptomus, iespējams, pat nenovērtē,” teic profesors. Tāpat par Parkinsona slimību var liecināt arī ilgstoši nomākts garastāvoklis, depresija.
Parkinsona slimība nav reta patoloģija, Eiropā šādu slimnieku ir vairāk nekā miljons, Latvijā – pāri četriem tūkstošiem, spriež A.Millers. Savlaicīga, adekvāta palīdzība ietaupa ne tikai izdevumus par medikamentiem, bet līdz saglābt dzīves kvalitāti, nenodarīt pāri pacientam ar nepareizu diagnostiku, neatbilstošu ārstēšanu. Ne mazsvarīgs ir emocionālais komforts ģimenē, ko nodrošina skaidrība par diagnozi, prognozes. “Neiroloģijas klīnikā ir specializēts centrs, kur konsultējam tieši Parkinsona jautājumos,” viņš atgādina.
Parkinsona slimība ir progresējoša neirodeģeneratīva saslimšana, kas attīstās lēni un pārsvarā tiek diagnosticēta 50–60 gadu vecumā. Parasti tā ietekmē ne tikai spēju kontrolēt kustības, bet arī apziņu un uzvedību, attīstās depresija. Parkinsona slimība nav izārstējama, bet var mazināt tās izpausmes.
