Slimnīcas «Ģintermuiža» misija ir rūpēties par iedzīvotāju garīgās veselības uzlabošanu. Tās bērnu nodaļā paredzētas 25 vietas, taču dienā, kad norunāta tikšanās ar nodaļas vadītāju Ludmilu Zilbermani un bērnu psihiatri Ināru Apini, tur atrodas 33 pacienti, no kuriem jaunākajam ir tikai trīsarpus gadu. «Dominē uzvedības traucējumi. Bieži vien zem tās noslēpta gan garīgā atpalicība, dažādi depresīvi stāvokļi, adaptācijas traucējumi, gan tādas garīgās saslimšanas kā šizofrēnija. Tomēr pēdējā laikā vairāk ir tieši sociāli nestabilas uzvedības gadījumu. Tai ir dažādi iemesli, bet pirmsākumi lielākoties meklējami ģimenē,» raksturo L.Zilbermane. Diemžēl «klibo» visa sabiedrība, kurā pieņemts sevi apliecināt ar agresīvu, demonstratīvu, nicinošu attieksmi,» piebilst speciālistes, brīdinot, ka šāds uzvedības modelis spēj izraisīt nopietnus traucējumus bērna personībā.
Robeža ir trausla
Sociāli nestabilu uzvedību raksturo tādas izpausmes kā, piemēram, neapvaldītas dusmas, agresivitāte, dziļa negativitāte, histēriska rīcība. Lamāšanās, košana, sišana, arī klaiņošana, bēgšana no mājām, zādzības lielākā vai mazākā mērā uzplaiksna katra bērna uzvedībā, ko ietekmē jaunā cilvēka raksturs un audzināšana. Tomēr ir robeža, aiz kuras nepieciešama jau psihiatriska palīdzība. «Galvenais, ka bērns paliek socializēts. Apmeklē skolu, bērnudārzu, viņam ir savas intereses. Uzvedībā nav tikai vienas lielas dusmas un negativitāte pret visu,» desocializācijas pazīmes, kas jau bojā bērna personību, ieskicē I.Apine. «Tā ir vecāku māka saprast, kad atvasei nepieciešama psiholoģiska palīdzība. Bieži skolas, ģimenes ārsti, neirologi ir tie, kas iesaka bērnu parādīt psihiatram. Diemžēl vēl joprojām tas skaitās apkaunojums,» atzīst L.Zilbermane.
Vecāki bieži nemāk mīlēt bērnus
Garīgās veselības problēmas izraisa gan ģenētiski, gan sociāli faktori. «Bieži bērniem nav stabilu, emocionāli pareizi veidotu ģimeņu. Māte, tēvs vai abi dzer vai ir ilgstoši, depresīvi bezdarbnieki, kuri iztiek no pabalstiem un nemaz nemeklē iespējas strādāt. 76 gadus veca vecmāmiņa spiesta «stutēt» divus mazbērnus, jo viņu mamma devusies peļņā uz ārzemēm. Tēvs cietumā. Lai arī nevienu nevainojam, tas viss negatīvi ietekmē bērna psihi. Arī atkārtota audžuģimeņu maiņa. Pusaudzim 12 gadu, bet viņš jau trīs četras reizes mainījis ģimeni. Kāda tur var būt uzvedība? Viņš nonāk pie mums, dusmās dauza lampas un kliedz, ka nevienam nav vajadzīgs,» nelabvēlīgo sociālo fonu raksturo bērnu nodaļas vadītāja. Taču ar nevērīgu attieksmi mēdz grēkot arī visnotaļ inteliģentas ģimenes. «Bērni bieži jūtas vientuļi un nepieņemti. Vecākiem trūkst pacietības. Šķiet, ka daži nemaz nemāk mīlēt savas atvases. Prasa no viņiem labas atzīmes, iemaņas, pienācīgu uzvedību, bet mīlestības paliek aizvien mazāk. Taču, ja mīl, bērns panes visu. Pat dzērāju mammu. Ielikts audžuģimenē, tāds tāpat bēg uz mājām, jo tur viņu pieņem tādu, kāds viņš ir,» turpina psihiatre I.Apine. Viņa piebilst, ka jaunā cilvēka psihi negatīvi ietekmē arī brīžam pārprastās bērnu tiesības. «Viņi nezina pienākumus. Īpaši, ja nākuši no sociālās aprūpes iestādēm. Ja grib, guļ ar visiem apaviem. Gultas nesakārto, jo tas jādarot personālam, kam par to maksā. Tas veicina zināmu parazītismu!»
Galvenā metode – psihoterapija
Uzvedības traucējumus nevar atrisināt viegli un ātri. «Ārstēšana notiek gadiem ilgi. Ja uzvedības traucējumu pamatā ir garīga slimība, to, protams, risinām galvenokārt ar medikamentu palīdzību. Piemēram, bērns, kam, tautas valodā runājot, «netur nervi», dzer zāles, kas mazina kairinājumu, ar viņu strādā psihologs, un pēc kāda laika viņš iemācās sevi apvaldīt. Pārējiem galvenā metode ir psihoterapija. Taču bēdīgākais, ka izrakstot daudzi dodas atpakaļ uz dziļiem laukiem, kur iesāktais darbs netiek turpināts. Diemžēl psihoterapeitiskā palīdzība arī bērniem ir tikai par maksu,» pauž L.Zilbermane, atzīstot, ka problēmas ir visā bērnu garīgās veselības aprūpes sistēmā. Bērnu psihiatrijā vērojams liels speciālistu trūkums, kā arī nav pienācīgi attīstīts ambulatorais dienests. Tas vēlreiz norāda – vecākiem un visai sabiedrībai kopumā vairāk jārūpējas, lai jaunā paaudze izaugtu garīgi vesela!
