Rīgā vērojama pretēja tendence, un nav pamata teikt, ka kino neskatās un negrib redzēt.
Rīgā vērojama pretēja tendence, un nav pamata teikt, ka kino neskatās un negrib redzēt. Gluži otrādi – kino iznomātāji pelna pieklājīgu naudu, un, cik man zināms, lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā, esot līdzīgi. Protams, deviņdesmito gadu sākumā, kad kinoteātri Rīgā nebija sakārtoti un tikko sākās legāla filmu demonstrēšana, apmeklējumu skaits bija niecīgs. To nevar apgalvot par pēdējiem gadiem. Šobrīd skaitļi patiešām ir optimistiski, turklāt nemitīgi palielinās.
Iespējams, ka tas saistīts ar dzīves līmeņa paaugstināšanos galvaspilsētā un cilvēki vairāk naudas var tērēt kulturālām izklaidēm. Turklāt pašlaik kinoteātri Rīgā var piedāvāt par atbilstošu biļetes cenu komfortu: labu skaņas un attēla kvalitāti, ērtus krēslus un tā tālāk. Piemēram, kinoteātru “Daile” un “Rīga” jaunā zāle atbilst pasaules standartiem. Pēdējā laikā parādījusies informācija, ka pēc pāra gadiem atklāts pirmo daudzzāļu kinoteātri galvaspilsētā ar atšķirīgu vietu skaitu. Tas ļaus plastiskāk plānot kino repertuāru, rādīt ne tikai amerikāņu filmas, bet “smalkākas lietas”, kas nepulcē lielu publikas skaitu. Ir daudzi cilvēki, kas skatās arī nekomerciālas filmas, to ir pierādījuši festivāli “Baltijas pērle” un “Arsenāls”.
Kāpēc kino neskatās laukos? Diezgan grūti ir spriest. Iespējams, ka vainīgas materiālas problēmas. Kino tehnika ir mantojums no padomju laikiem. Nevienam negribas skatīties, jo ir slikta skaņas un attēla kvalitāte. Savukārt uzņēmējiem nav vērts ieguldīt investīcijas, jo tas nav izdevīgi. Savstarpēji saistīts process: neviens nepiedāvā un neviens neskatās. Cilvēki pamazām atrod no platekrāna kino. Daudz kas atkarīgs, vai konkrētā rajonā ir uzņēmīgs un enerģisks cilvēks, kas ieinteresēts sakopt vidi un ieguldīt naudu.
Attīstītās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā, ir kinofestivālu atbalsta programma valdības līmenī, lielākus dotējumus var dabūt kinofestivāli, ko rīko nevis Stokholmā, bet kaut kur provincē. Ja kāds vēlas rīkot festivālu mazpilsētā, saņem lielu finansiālu palīdzību no valdības. Šādus pasākumus bez atbalsta nemaz nav iespējams noorganizēt. Vai Latvijā tas būtu neiespējami? Galvenokārt tas atkarīgs no cilvēkiem, kam interesē šī joma. Protams, nesalīdzināt dzīves līmenī Zviedrijas laukos un šeit.
Taču neprognozēju, ka kino kā mākslas veids izmirs, tad jau ir jāpazūd arī teātrim. Turklāt, ja aplēš, cik miljonu spēj nopelnīt amerikāņu kinofilmas, tad nav pamata domāt, ka tik ienesīgs biznesa veids apsīks.
