Saistošie noteikumi par nesakoptu privāto īpašumu pilsētā paredz ne tikai brīdināt, bet arī administratīvi sodīt īpašnieku līdz pat 150 latiem. Diemžēl līdz šim neviens vēl nav reāli sodīts, lai gan nesakopti īpašumi ir.
Starp tiem, piemēram, ir laukums aiz daudzdzīvokļu ēkas Ābeļu ielā 17b, kur gadiem netiek nopļauta zāle. Vieta pamazām sāk aizaugt ar kārkliem un tiek piemētāta ar sadzīves atkritumiem. Vējš tos nes arī no tuvējo atkritumu laukumiem, kur atrodas cilvēki, kas blakām aizslēgtajiem konteineriem nomet savus atkritumu maisus. Raugoties pa tuvējo māju dzīvokļu logiem, paveras acij netīkams skats. Iedzīvotāji uzskata, ka lielāka atbildība ir jāprasa no privāto īpašumu apsaimniekotājiem, kas daudzviet par saviem īpašumiem neliekas ne zinis.
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis skaidro, ka ne vienmēr ir iespējams īpašnieku administratīvi sodīt. „Kā to izdarīt, ja viņš atrodas ieslodzījuma vietā vai ir aizbraucis strādāt uz ārzemēm? Labākajā gadījumā kāds vēl samaksā nekustamā īpašuma nodokli. Daudzos gadījumos ir grūtības sameklēt īpašnieku, jo, lai sastādītu protokolu un piemērotu administratīvo sodu, cilvēku neizsludina meklēšanā,” saka A.Caunītis.
Izsaka mutiskus brīdinājumus
Gulbenes sabiedriskās kārtības sargs Mārtiņš Didrihsons-Linards, kurš šobrīd atrodas atvaļinājumā, norāda, ka iedzīvotājiem ir jāziņo par nesakoptiem īpašumiem, rakstot iesniegumu pilsētas pārvaldei. „Mēs iesniegumā norādītās vietas apsekojam un īpašniekiem izsakām mutisku brīdinājumu, norādot, ka īpašums ir jāuztur kārtībā. Pēc brīdinājuma tas parasti tiek izdarīts,” saka M.Didrihsons-Linards. Ja kādam nesakoptam īpašumam neizdodas sameklēt saimnieku, tad par to tiek informēta pilsētas Labiekārtošanas iestāde, kuras strādnieki sakopj apkārtni.
Nevajag gaidīt Lielo talku
A.Caunītis, raksturojot pilsētas iedzīvotāju attieksmi pret sakoptību, izvēlas skarbus vārdus. „Cilvēks dzīvo daudzdzīvokļu mājā un, paskatoties pa logu, redz, ka ir izmesti kaut kādi atkritumi, uzreiz zvana uz pilsētas domi, norādot, lai tiek satīrīts. Manuprāt, katrs, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā, vakarā var iziet pagalmā un savākt papīrus, kas ir viņa redzeslokā. Nemaz nevajag gaidīt Lielo talku. Citādāk ir tad, ja drazu ir tik daudz, ka to aizvešanai vajadzīgs transports. Dažu papīru un PET pudeļu pacelšana nav problēma. Citādāk, ja redzam, ka regulāri tiek ierīkota nelegāla atkritumu izgāztuve,” saka pārvaldnieks. Piemēram, viņš min 1.Maija ielu, kur iztīrītajā grāvī regulāri tiek bērti stikli. Labiekārtošanas iestādes strādnieki savākuši piedrazojumu arī Emzes ielā, bet jau pavisam drīz aiz koka atkal kāds novietojis maisu ar atkritumiem. Nelegāla atkritumu izgāztuve izveidota Viesturā ielā pie mazdārziņiem. Tur tiks noskaidrots zemes īpašnieks. „Vienmēr būs kāds, kurš kaut ko izmet. Nevaru garantēt, ka uzreiz viss tiks savākts, bet mēs taču katrs varam kaut ko satīrīt. Ja tā šķiet tik apgrūtinoša problēma, protams, aicināšu talkā Labiekārtošanas iestādi, lai gan tās strādnieki ir ļoti noslogoti, tāpēc visu nebūs iespējams paveikt tik operatīvi, kā iedzīvotāji to vēlas. Ja nav sakārtots privātīpašums, tad par to atbildīgs īpašnieks. Ja kādu kaitina nedaudzie papīri laukumā pie Jaunās ielas, tad mani daudz vairāk kaitina kārkli, kas aug pie dzelzceļa pārbrauktuves Brīvības ielā, kur savulaik bija iecerēts būvēt veikalu „K-Rauta”,” saka A.Caunītis.