Gulbenes 2.vidusskolas 9.a klases skolniece Dana Vasiļenko ir iekļuvusi Latvijas kadetu (1996./1997.gadā dzimušo jauniešu) volejbola izlasē. Oktobra beigās izlases sastāvā viņa startēja Baltijas kausa izcīņā Rīgā un izcīnīja bronzas medaļu.
Par Danas panākumiem “Dzirkstelei” ziņoja izlases treneris Andris Kļaviņš.
Nenožēlo savu izvēli
Dana “Dzirkstelei” stāsta, ka izlases treneris viņu esot ievērojis kādas spēles laikā Ropažos. “Pēc spēles treneris pienāca pie manis, apjautājās un piedāvāja iespēju trenēties un varbūt arī iekļūt izlases sastāvā. Vasarā saņēmu e-pastu, ka es esmu izlases kandidāte, kas man, protams, bija milzīgs pārsteigums. Man bija jādodas uz nometni Ventspilī,” stāsta Dana. Šīs nometnes laikā tika izvēlētas meitenes, kuras turpinās trenēties arī nākamajā nometnē. Arī Dana bija starp viņām. Viņa tika aicināta arī uz nākamo nometni, kas notika rudens brīvdienās Talsos, pēc kuras Dana saņēma ziņu, ka viņa ir iekļauta izlases sastāvā. Jauniete stāsta, ka brīžiem viņā ir iemājojušas arī šaubas, vai viņa spēs visu izturēt, tomēr, visu kārtīgi pārdomājot un apsverot, Dana izvēlējās cīnīties un šobrīd ne mirkli nav nožēlojusi savu izvēli.
Stāstot par Baltijas kausa izcīņas sacensībām, Dana atzīst, ka pretinieču komandas bija ļoti spēcīgas. Latvijas izlases komanda uzvarējusi igauņu meitenes, bet zaudēja lietuvietēm un polietēm. “Iespējams, ja būtu vairāk pacīnījušās, būtu uzvarējušas arī kādu no šīm komandām, taču ir tā, kā ir. Vienmēr nevar uzvarēt, taču ir uz ko tiekties,” saka jauniete.
Pirms trim gadiem Baltijas kausa izcīņas spēles notika Gulbenē. Toreiz izlases sastāvā spēlēja Sanda Ragozina, bet Dana bija bumbu padevēja. “Toreiz, padodot bumbas, pie sevis domāju, ka būtu ļoti priecīga, ja pēc gadiem arī es varētu spēlēt izlasē. Pagāja trīs gadi, un tagad tajā spēlēju es. Pašai ir liels gandarījums – no bumbu padevējas esmu kļuvusi par izlases spēlētāju,” priecājas Dana.
Dosies uz Rīgu
Pēc 9.klases jauniete plāno doties mācīties uz Rīgu, tad arī viņai būs vairāk iespēju un laika treniņiem pie A.Kļaviņa. Arī Danas mamma Sandra atzīst, ka šobrīd visu ierobežo attālums, jo katru dienu uz Rīgu uz treniņiem nav iespējams izbraukāt. “Treneris gribēja, lai Dana jau tagad dotos mācīties uz Rīgu, bet mēs vēlējāmies, lai viņa 9.klasi pabeidz šeit, Gulbenē. Taču arī pēc tam viņš vairākkārt ir vaicājis, vai tiešām pēc 9.klases beigšanas Dana dosies uz Rīgu. Šķiet, ka treneris tiešām gaida Danu Rīgā,” spriež Sandra. “Jau šobrīd, cik vien spējam, cenšamies atbalstīt meitu. Jārēķinās, ka došanās uz nometnēm ir arī finansiāls ieguldījums, arī tagad decembrī Dana ir uzaicināta kopā ar Mārupes komandu doties uz Somiju. Bet mēs uzskatām – ja ir izdevība, tā ir jāizmanto, tādēļ centīsimies Danu atbalstīt. Arī Danas tētis Arvis ir sportojis. Viņš ir bijis motosportists un skolas laikā spēlējis hokeju, toreiz bijis arī Latvijas izlasē, trenējies kopā ar šābrīža labākajiem hokejistiem, bet attāluma dēļ no tā ir atteicies. Tieši tādēļ tagad tiek atbalstīta meita. Galvenais, ka viņai ir dotības un arī vēlēšanās to darīt,” atzīst Sandra.
Daudzpusīga jauniete
Jāpiebilst, ka Dana ir ļoti aktīva un daudzpusīga jauniete. Viņai ļoti labi veicas mācībās, interesē ne tikai sports, bet arī māksla. Šopavasar viņa absolvēja Gulbenes mūzikas skolu, dejo deju kolektīvā “Saules zaķis”. “Man šķiet – jo vairāk dari, jo vairāk visu var paspēt. Man negribas slinkot un sēdēt mājās,” saka Dana.
“Es tikai priecājos. Man jau nedaudz šķiet, ka saviem gadiem Dana ir pat pārāk nopietna. Viņa ir ļoti patstāvīga, un tā ir bijis jau kopš bērnudārza laikiem. It kā jau šķiet, ka grūti ir apvienot mūzikas skolu, volejbolu, bet viņa to spēj,” saka Sandra.
Dana atceras, ka 4.klasē sākusi spēlēt volejbolu, bet tobrīd jau mācījusies mūzikas skolā. Spēles laikā viņa izsitusi pirkstus un no volejbola nolēmusi atteikties, jo mūzikas skola tobrīd esot bijusi svarīgāka. Taču vēlāk Danai vēlreiz bija iespēja atgriezties volejbolā un šobrīd viņa ir tur, kur ir. Dana pārliecinoši piebilst: “Tas bija mans mērķis!” Jauniete saka lielu paldies savai pirmajai trenerei Sandrai Vaivodei, arī pārējiem treneriem un, protams, vecākiem, kas viņu vienmēr atbalsta.
Spēlētāja ar neparastu
manieri
Treneris A.Kļaviņš stāsta, ka Danu ievērojis Latvijas čempionāta sacensībās kā aktīvu un kustīgu spēlētāju, turklāt ar neparastu manieri tik jaunām spēlētājām – gremdēt pārmaiņus ar vienu vai otru roku. “Meitenes raksturu tuvāk iepazinu vasarā treniņnometnē Ventspilī, kad ik rītu cēlāmies pulksten 6.30 un kopā „izsāpējām” treniņu sūrmi sakarsušajās kāpās, skrējienos pludmalē, manēžā, stadionā. Tas prasīja gan fiziskus, gan garīgus spēkus. Bija meitenes, kuras, aicinātas uz otro nometni, atrada iemeslu atteikties, bet Dana pēc nelielām pārdomām izturēja. Danas rezultāti dažos pārbaudes testos pārspēja pāris gadu vecāko spēlētāju sasniegumus. Viņai mantojumā droši vien no saviem vecākiem ir „sportiskie” gēni: labas ātruma un lēciena (atsperīguma) īpašības. Perspektīva lieliem sasniegumiem ir grūti prognozējama. Tā parasti veidojas no daudzām sakritībām: veselības, laba trenera un komandas līdzās būšanas, pašas mērķtiecības. Es savām audzēknēm kā pašu galveno īpašību sasniegumu gūšanā jebkurā dzīves jomā uzsveru mērķtiecību,” saka A.Kļaviņš.
