Lauku ģimenes ārstu asociācija nodibināta un pieņemta rezolūcija 10.augustā Limbažu rajona Vidrižos.
Lauku ģimenes ārstu asociācija nodibināta un pieņemta rezolūcija 10.augustā Limbažu rajona Vidrižos. Dibināšanas sapulcē piedalījās
68 ģimenes ārsti no 12 Latvijas rajoniem. Izveidota asociācijas valde astoņu cilvēku sastāvā, pieņemti statūti. Ir akceptēta rezolūcija, ar kuru paredzēts iepazīstināt sabiedrību nacionālajā presē.
“Asociāciju veidojām lauku ģimenes ārstu interešu aizstāvībai ekonomiskajā, juridiskajā un sevišķi izglītības jomā. Lauku ģimenes ārstu darba specifika ir atšķirīga. Mēs iestājamies par to, ka valstī jāpalielina finansējums veselības aprūpei kopumā, arī primārajai veselības aprūpei,” informē Balvu ģimenes ārste, jaundibinātās asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Viņa atzīst, ka Latvijas lauku ģimenes ārsti ir neapmierināti ar valdības centieniem uzsākt kapitācijas vai primārās veselības aprūpes reformas reformu. “Kapitācija modelis faktiski tiek reformēts jau trešo reizi. Turklāt uz to pašu deviņu latu rēķina, kas atvēlēti gadā vienam cilvēkam ambulatorajai aprūpei. Tas ģimenes ārstos rada nestabilitātes izjūtu. Reformējot vienu un to pašu naudu, nekas labāks nevar iznākt,” saka L.Kozlovska.
Viņa piebilst, ka kapitācijas modeļa pārstrādes darba grupā Labklājības ministrijā “diemžēl nav iekļauti lauku ģimenes ārsti”. Taču zināms, ka līdz augusta beigām paredzēts dot slēdzienu par reformas reformu. Taču esot jāapšauba, vai vērts kaut ko atkal mainīt, kad iepriekšējās reformas realizācijai valsts jau ir izmantojusi miljonus latu.
“Pēc mums zināmās informācijas, ir paredzēts fiksētais maksājums ģimenes ārstiem un fiksētais maksājums speciālistiem. Ko tas nozīmē? Nauda neapšaubāmi primārajai veselības aprūpei ir atvēlēta nepietiekama. Pēc būtības trūkst puses nepieciešamo līdzekļu. Valsts to nav samaksājusi. Jaunā reformas reforma paredz, ka pacientu rindu pie ārsta speciālista veidos slimokase. Pie speciālista pacients tā kā tā netiks, jo rinda joprojām būs liela tāpēc, ka valsts garantētais finansējums nepalielināsies. Pacientam nākas maksāt no sava maciņa, lai tiktu veiktas kaut vai vienkāršas analīzes. Tā ir slēptā maksas medicīna. Un ģimenes ārstam šajā situācijā būs atvēlēta tikai dispečera loma,” saka L.Kozlovska.
Likums paredzot, ka lauku ģimenes ārstu praksēm jābūt sertificētām ar 2002.gada 1.janvāri. Tikai tad slimokases būs tiesīgas ar ģimenes ārstiem slēgt līgumus. “Bet īstenībā, ja spēkā būs par jaunu pārstrādātais kapitācijas modelis, tad ģimenes ārstiem nemaz nevajadzētu tiekties pēc sertifikācijas. Pietiek ar rakstāmgaldu un pildspalvu, lai varētu pacientu nosūtīt pie cita speciālista,” ar sarūgtinājumu saka L.Kozlovska. Viņa atzīst, ka “neviens nepasaka, ka pacients būs lielākais cietējs”. Savukārt ģimenes ārsts materiāli neko nezaudēs. Taču zaudēs stimulu strādāt ar iniciatīvu. L.Kozlovska, uzsver, ka “ģimenes ārsti ir tie paši terapeiti, pediatri, kas tagad ir vēl papildus mācījušies, turklāt nepārtraukti”. Tāpēc neesot korekti viņiem pārmest, ka viņi tagad strādātu sliktāk nekā iepriekš. “Īstenībā mēs tagad strādājam profesionālāk un kvalificētāk,” viņa saka. Tāpēc asociācija būšot gatava aizstāvēt lauku ģimenes ārstu prestižu. “Liela daļa pacientu domā tāpat kā mēs. Mēs, ģimenes ārsti, esam pacientiem vajadzīgi, un viņi ir vajadzīgi mums. Savstarpējā saikne ir nepārprotama un nav pat diskutējama,” saka L.Kozlovska.
Viņa informē, ka ir arī Pasaules lauku ģimenes ārstu organizācija. 2002.gadā Melburnā notiks jau 5.pasaules lauku ģimenes ārstu konference.
