Ko darīt, ja zagļi nolasa un sev līdzi aiznes jauno ražu dārzā? Meklējot glābiņu no nelūgtiem ciemiņiem, kāda mazdārziņa īpašniece Gulbenē ir ķērusies pie netradicionālas metodes.
Ar viņai zināmas ekstrasenses palīdzību sieviete apvārdojusi jeb nobūrusi savu dārzu.
“Visam dārzam bija jāapiet riņķī apkārt un jānorunā man iedotie buramvārdi. Tā arī izdarīju. Bet dārza malā pēc ekstraseneses norādījuma izliku rakstisku paziņojumu: “Dārzs ir kodēts! Par sekām neatbildu!”,” “Dzirkstelei” stāsta sieviete. Ekstrasense viņai esot stāstījusi, ka zaglis kodētajā dārzā ienākt varēšot gan, bet ārā netikšot. Ka tas patiešām darbojas, dārza īpašniece pārliecinājusies visai drīz. Kad vienā dienā atkal devusies apraudzīt, kā aug raža, viņa ieraudzījusi – dārzā zagle! Taču nelūgtā viešņa uzvedusies dīvaini. Kūleņojusi pa dārzu, it kā viņu mocītu pats nelabais. Ieraugot dārza saimnieci, zagle lūgusi palīdzību. Esot tik slikti, reibstot galva, ka vai jāmirst nost. Dārza saimniece jutusies gandrīz vai vainīga notiekošajā, skrējusi uz mājām pakaļ ekstrasenses otriem līdzi dotajiem buramvārdiem, ar kuriem zagli iespējams atsvabināt no nokodētā dārza. Atgriežoties dārzā saimniece zagles priekšā norunājusi atsiešanas buramvārdus. Tie iedarbojušies. Zagle teikusi: “Man kļūst drusciņ vieglāk.” Jau tīri žirgta šī gatavojusies doties projām. Dārza saimniece par to jutusies tik laimīga, ka ļāva viešņai līdzi ņemt savus kartupeļus, ko tā viņas dārzā bez atļaujas bija norakusi.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens ”Dzirkstelei” saka, ka buršanos pret dārza zagļiem nevar uzskatīt par nelikumīgu pat tādā gadījumā, ja zaglim no šīm burvestībām it kā kļūst slikti ar veselību, kaut gan par to esot dikti jāšaubās. Drīzāk konkrētajā gadījuma zaglei gluži vienkārši bijušas paģiras. “Ja zaglim, ieejot kodētā dārzā, kļuvis slikti, tas nav zinātniski pierādāms,” saka A.Circens. Viņš savā praksē līdz šim neesot dzirdējis, ka kāds dārzu cenšas nosargāt ar buramvārdu palīdzību, taču pieļaujot, ka šāda prakse ir, jo šodien ikviens veikalā var nopirkt buramvārdu grāmatas.
“Jā, cilvēki savus dārzus sargā paši. Tas ir pareizi. Daudzi arī palīdz policijai noskaidrot un noķert sava dārza apzadzējus. Arī tas ir pareizi. Taču Latvijā ir bijuši gadījumi, kad dārza saimnieki savas ražas sargāšanai izmanto neatļautas metodes – lāču vai ūdru slazdus, elektrību. Ja kāds cilvēks (kaut vai zaglis) tādā veidā gūst traumas, iestājas kriminālatbildība,” saka A.Circens.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Ungure “Dzirkstelei” stāsta, ka arī šogad apzagto dārzu īpašnieki jau sākuši sūdzēties policijai, ka ražu nolasa nelūgti ciemiņi. Tomēr šādus iesniegumus policija nesaņem masveidā.
