Vilku medību sezona tikai nesen ir sākusies, taču mūsu novada medniekiem Daukstu pagasta mežos jau ir paveicies nomedīt trīs vilkus.
Valdis Bisenieks, kura mednieku kolektīva platības atrodas šajā pusē, stāsta, ka vilki viņu kvartālos mierīgi dzīvojas. “Viņi mums ir izdarījuši lielu skādi. Stirnu mums gandrīz vairs nav, mednieki ir dzirdējuši, ka arī sivēni kviec un lielās meža cūkas, tos aizstāvot, vakaros taisa milzīgu traci. Ja neko nedarīsim, vilki mūs atstās arī bez sivēniem, tas nozīmē, ka nākamgad nebūs arī cūku,” vērtē V.Bisenieks.
Vilkus piegaudo
Arī kaimiņu kolektīvu platībās tika redzētas vilku pēdas, tādēļ mednieki izlēmuši lūgt palīdzību lubāniešiem, kas prot piegaudot vilkus.
“Agri no rīta svētdien saņēmu zvanu, ka jārīko medības, jo vilki bija piegaudoti un nofiksēts, kur viņi atrodas. Operatīvi sabrauca kopā vairāku kolektīvu mednieki, lai dotos medībās,” stāsta V.Bisenieks.
Kopā medībās piedalījās apmēram 50 mednieku. Medības vadīja Ainārs Kuprovskis. “Ja vilki tiek lenkti divos kvartālos, jābūt pēc iespējas vairāk cilvēku, tad arī medības būs veiksmīgākas,” saka A.Kuprovskis. Tas arī pierādījās – tika nomedīti trīs vilki. “Alūksnē, piemēram, ir nomedījuši piecus vai pat septiņus vilkus vienās medībās, arī Kurzemē ir tā bijis, taču es domāju, ka medības ir diezgan veiksmīgas, ja tiek nomedīti arī trīs vilki,” saka A.Kuprovskis. Tiesa, šajā barā palikuši vēl vairāki vilki. “Šobrīd ir nedaudz izmainījušies laika apstākļi, pa brīdim līst lietus, ir vējains, taču darbs pie tā turpināsies. Kad būs kāds klusāks vakars, tiks atkal mēģināts piegaudot,” norāda A.Kuprovskis.
Pie vilku trofejām šajās medībās tikuši Aloizs Priedeslaipa, Vilnis Zvirgzdiņš un Andrejs Krasiļņikovs. Pirmais vilceni nošāvis A.Priedeslaipa, bet pārējais bars devies uz pretējo pusi. Pēc tam tika nomedīti vēl divi jaunie vilki. V.Bisenieks stāsta, ka arī viņš uz brīdi ir manījis vienu vilku, taču neesot varējis izšaut. “Tomēr rezultāts ir lielisks. Ar kaimiņu palīdzību ir jātiek galā ar tiem vilkiem. Četri jaunuļi un tēvs gan vēl palika, tas nozīmē, ka priekšā mums vēl ir liels darbs. Turklāt vienu brīdi viņi ir pie mums, bet rīt jau var būt kaimiņu platībās,” saka V.Bisenieks.
Krīt laimīgā loze
A.Priedeslaipa stāsta, ka viņš pirmo reizi dzīvē redzējis dzīvu vilku un pirmo reizi arī šāvis pa to. “Sākumā nedaudz drebēja sirds, kas notiks – vai būs, vai šausi, vai trāpīsi? Bet man paveicās! Ir jāsaka liels paldies Lubānas medniekiem, kas piegaudoja šos vilkus un konstatēja, kur viņi atrodas. Es uzskatu, ka tas ir talants! Medībās piedalījās arī ļoti daudz mednieku – diez vai medības būtu tik veiksmīgas, ja mednieku būtu mazāk. Jāsaka paldies visiem medniekiem, taču šoreiz veiksmīgā loze krita man. Tā tiešām ir liela veiksme, jo citiem medniekiem visas dzīves laikā neizdodas dabūt vilku,” saka A.Priedeslaipa. Viņš atklāj, ka nomedītā vilcene bijusi ļoti liela. “Pieredzējuši mednieki teica, ka tik lielu vilceni redzot pirmo reizi. Prieks arī, ka daudz citu zvēru tagad paliks dzīvi. Arī jaunie vilcēni, kas tika nomedīti, taču ietu un medītu citus zvērus. Protams, vilki varētu nodarīt skādi arī mājlopiem. Ir dzirdēts daudz šādu gadījumu, ka vilki siro apkārt, un saimnieki neko nevar izdarīt,” saka A.Priedeslaipa.
Fakti:
Vilks ir plēsējs, kas barību iegūst, medījot barā, atņemot medījumu citiem plēsoņām vai sameklējot kritušus dzīvniekus. Barību atrod ar ožas palīdzību. Medījuma sugas atkarīgas no ģeogrāfiskās vietas. Vilki baros medī tādus lielus medījumus kā aļņus, briežus, bizonus, muskusvēršus, ziemeļbriežus. Vilki regulē savu medījuma sugu populācijas, izmedījot vārgos, vecos un nepieaugušos dzīvniekus.
Pelēkā vilka pamatbarība Latvijā – savvaļas un mājas pārnadži, galvenokārt stirnu, staltbriežu un aļņu mazuļi un meža cūkas. Vilki sekmīgi medī arī zaķus, lapsas un peles (“peļo” līdzīgi lapsai). Pieaugušam staltbriedim uzdrīkstēsies uzbrukt tikai 5–10 īpatņu liels bars.
Vilki, protams, ēdīs arī mājlopus un atkritumus, ja tādi gadīsies pa zobam. Tomēr mājlopu zudumi vilku dēļ ir stipri pārspīlēti, jo vilki priekšroku dod savvaļas medījumam. Salīdzinoši bieži vilku ēdienkartē nonāk mājas suņi, jo prot no mājām aizvilināt nepiesietus suņus.
Vienā maltītē izsalcis vilks var apēst 10 kilogramus gaļas, bet parasti pietiek ar 2–6 kilogramiem. Vilki izmanto visu medījuma ķermeni līdz ar kauliem un daļu apspalvojuma.
Vilki medībās dodas naktī un veic lielus attālumus. Pārvietošanās ātrums ir 8 km/h, diennaktī var veikt pat 200 kilometrus. Bara teritorija var aptvert 130–13000 kvadrātkilometrus, vidēji – 200 kvadrātmetrus, bet bara teritorijas “kodols” ir 35 kvadrātkilometri.
