Pagājušās nedēļas nogalē mednieku kluba “Ievugrava” medību platībās tika nomedīts liels vilks. Kluba vadītājs Raivis Kundrats stāsta, ka šoreiz veiksme uzsmaidījusi viesmedniekam Aivaram Krastiņam no Rīgas, kurš todien bija devies medībās kopā ar kluba medniekiem.
R.Kundrats stāsta, ka vilki viņu kolektīva medību platībās esot dzīvojuši jau vasarā, bet tad “Latvijas Valsts meži” sākuši mežā būvēt ceļu, kas vilkiem droši vien nepatika, jo valdīja liels troksnis un rosība, un vilki devās prom. Pēc tam vilki tik palaikam pārstaigājuši viņu medību platības, to varējis spriest pēc pēdām.
Nesen “Ievugravas” mednieki pamanījuši, ka vilki atkal ir parādījušies un bieži uzturas meža cūku barotavas tuvumā. “Šajā konkrētajā barā bija trīs vilki – visticamāk, tēvs, māte un kucēns. Viņi jau nedēļu šiverēja ap meža cūku barotavu, un tad sestdien uzsniga sniegs, tādēļ svētdien no rīta braucām turp. Pēc pēdām noteicām, kuros kvartālos vilki atrodas, un tiem apkārt novilkām karodziņus, drīz vien vilku tēvs arī tika nomedīts,” stāsta R.Kundrats. “Vilks bija viltīgs. Viņš divas reizes bija pienācis pie karodziņiem vietās, kur nestāvēja mednieki, bet devās atpakaļ, taču stūrī, kur savienojās kvartālstiga ar ceļu, viņš bija nācis pa grāvi un mēģināja izlīst zem karogiem, taču 50 metru attālumā stāvēja mednieks, kurš viņu laikus jau bija pamanījis un veiksmīgi arī nomedīja. Savukārt māte ar kucēnu palika mežā, divreiz dzinām, bet viņi tā arī neiznāca ārā no ielenktās teritorijas.”
Limitiem vajadzētu būt daudz lielākiem
R.Kundrats uzskata, ka mūsu pusē ir daudz vilku. “Šosezon noteiktais vilku limits valstī bija 150, bet, kamēr vēl nebija uzsnidzis sniegs, šis apjoms jau gandrīz bija sasniegts, tagad gan noteikts papildu nomedīšanas apjoms – 50 vilki. Ir palikuši arī mazāk par desmit lūšiem no atļautā medījamo dzīvnieku skaita. Es uzskatu, ka limitiem vajadzētu būt vismaz divas reizes lielākiem vai arī varēja būt tā, kā tas bija kādreiz pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kad vilkiem nebija ne limita, ne medību termiņa. Padomju laikos, piemēram, vēl tika maksātas arī prēmijas par nomedītu vilku vai lūsi,” saka mednieks. “Šie dzīvnieki nepārtraukti nāk iekšā no Krievijas. Uzskatu, ka arī dzīvnieku uzskaite Latvijā ir vienkārši debesīs rakstīti cipari, reāli dabā pat puse neatbilst tam, kas ir rakstīts uz papīra, piemēram, runājot par vilkiem, nav saprotams, kurš viņus vispār var saskaitīt, ja viņi ir klejotāji un vienā naktī spēj noiet pat 50 kilometrus. Manuprāt, drīz pienāks brīdis, kad Latvijā vispār audzēsim tikai vilkus, lūšus, bebrus. Vai jāpienāk brīdim, kad cilvēkiem sāks vairumā zust lopi no mājām, lai beidzot šajā valstī kāds sāktu domāt. Es uzskatu, ka šo dzīvnieku ir saviesies stipri par daudz.”
Plēsēju ir daudz
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš informē, ka pašreizējā virsmežniecības teritorijā ir nomedīti 19 lūši (bijusī Balvu rajona teritorija tagad jau ir pievienota Austrumlatgales virsmežniecībai). “Janvārī lūšiem tika noteikts papildu limits – 17 lūši, taču vairs palikuši tikai 5. Savukārt, runājot par vilkiem, pašreiz virsmežniecības teritorijā ir nomedīti 10 vilki. Vilkus gan vēl kādu laiku varēs medīt, jo tika noteikts papildu limits – 50 vilki, taču, protams, jārēķinās, ka arī šis skaitlis ar katru dienu strauji sarūk, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir uzsnidzis arī sniegs un katru dienu pienāk ziņas, ka mednieki kaut kur ir nomedījuši pa kādam vilkam,” saka L.Kļaviņš. Viņš piebilst, ka no sabiedrības puses mednieki gan bieži vien saņem pārmetumus, ka tiks izšauti visi vilki un lūši, taču viņš ir pārliecināts, ka tas nenotiks. “Plēsēju ir daudz. Tie, kas saka, ka plēsējus vajadzētu saudzēt, varbūt lai pajautā tiem, kas audzē aitas, cik tas ir sāpīgi, ja vilki nokož visu ganāmpulku. Arī mednieki redz, kāda ir situācija mežā. Stirnu jau tā šobrīd ir maz, tās tiek saudzētas, mednieki jau otro gadu tās gandrīz nemaz nemedī. Tās ir atstātas barībai vilkiem, lūšiem. Bet mums taču šie dzīvnieki kaut kā jāaizsargā. Es uzskatu, ka vajadzētu vērtēt reālo situāciju dabā, nevis tikai spriest, nezinot patieso situāciju,” uzskata speciālists.
