Beļavas pagastā ceturtdien pagasta pārvalde nopļāva latvāņu plantāciju vairāk nekā viena hektāra platībā. Tas ir pirmais gadījums, kad pašvaldība Beļavā uzņemas cīņu ar latvāņiem zemes privātā saimnieka vietā.
“Tur latvāņi atradās uz zemes, kuras saimniece ir ārzemēs. Centāmies sazvanīt. Neizdevās. Nebija variantu – nopļaut vai ļaut vairoties latvāņiem. Informācija bija, ka tur ir liels latvāņu daudzums. Pa vienam augam tur ir izsēts visā tīrumā. Nopļāvām tur, kur latvāņi bija masveidā. Tas, protams, nebūs pilnīgs atrisinājums, nākamgad latvāņi izaugs no jauna,” “Dzirkstelei” stāsta Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Krastiņš.
Iepriekš “Dzirkstelei” zvanīja laikraksta lasītāja no Beļavas un stāstīja par šo problēmu. Viņa jautāja pēc padoma, kur iedzīvotāji var lūgt palīdzību cīņā ar latvāņiem. Sievietes privātā zeme atrodoties Beļavā netālu no bijušās atkritumu izgāztuves, kuras apkārtnē privātajās teritorijās savairojies neparasti daudz latvāņu. Lai nepieļautu to nonākšanu savā zemē, sieviete pierobežā kaimiņu latvāņus cērtot ar cirvi. Tomēr sapratusi, ka viena nav cīnītāja.
Jau rakstījām, ka pēc Valsts augu aizsardzības dienesta speciālista Vladimira Bleidela stāstītā privātajā zemē par latvāņu apkarošanu atbild tās īpašnieks, bet pašvaldības platībās – pašvaldība. Ja zemes īpašnieks neīsteno latvāņu iznīcināšanu un ierobežošanu, attiecīgajās teritorijās tas jākoordinē un jāorganizē vietējai pašvaldībai. Augu aizsardzības dienests vasaras vidū latvāņu ziedēšanas laikā veic pārbaudes. Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par latvāņu iznīcināšanas pasākumu nepildi, paredzēts brīdinājums vai naudas sods – fiziskajām personām no 70 līdz 250 latiem, juridiskajām – no 200 līdz 1000 latiem. Par gada laikā atkārtotiem pārkāpumiem pēc administratīvā soda uzlikšanas naudas sods fiziskajām personām ir no 250 līdz 500 latiem, juridiskajām – no 400 līdz 2000 latiem.
