Par šo iniciatīvu izskan kritiski viedokļi
Sintija Virse, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore
Valsts policijas nostāja par šo jautājumu nav mainījusies, un šāda iniciatīva nav atbalstāma. Marihuāna ir narkotiskas vielas saturošs augs, tā ir iekļauta starptautiski kontrolēto narkotiskas vielas saturošo augu sarakstā, un nenoliedzams ir fakts, ka šī viela izraisa atkarību un bieži vien pēc marihuānas lietošanas seko pāreja uz stiprākām narkotiskām vielām, kas atstāj graujošu iespaidu uz cilvēka veselību un sabiedrības veselību un drošību kopumā. Nereti noziegumi, likumpārkāpumi ar smagām sekām tiek pastrādāti tieši narkotisko vielu iespaidā, tādēļ runāt par marihuānas legalizēšanu nozīmē veicināt noziegumus, kuru tiešs vai netiešs stimuls ir narkotisko vielu lietošana. Policija jau šobrīd aktīvi strādā ar jauniešiem, lai stāstītu par sekām, kādas iestājas, lietojot apreibinošās vielas, tostarp marihuānu, kas, ja tiek lietota ilgstoši, izraisa atkarību, neatgriezeniski bojā nervu sistēmas šūnas smadzeņu daļās, pastiprina šizofrēnijas risku un intereses zudumu par sevi un apkārt notiekošo. Nereti līdzekļi jaunai narkotisko vielu devai tiek iegūti, izdarot zādzības un laupīšanas, tādēļ policija aicina iegūt patīkamas sajūtas nevis lietojot narkotiskās vielas, bet gan sportojot, dziedot, dejojot, mācoties un tā tālāk. Policijas pieredze liecina, ka atkarību izraisošo vielu lietošanas ierobežošana, nosakot vecumu, no kāda drīkst to darīt (kā šajā gadījumā ļaut lietot un audzēt pilngadību sasniegušām personām), neatrisina aizliegto vielu nonākšanu nepilngadīgu jauniešu rokās, kuri pusaudžu vecumā vēl atrodas sevis meklējumos un bieži vien nespēj izvērtēt, kas ir labs vai kas slikts un kādas var būt sekas. Ļoti labs salīdzinājums ir alkohols un cigaretes, kas tieši ar pilngadīgu un it kā atbildīgu cilvēku rokām nonāk lietošanā bērniem.
Sendijs Ainārs Mednis, jaunietis no Galgauskas
Esmu kategoriski pret marihuānas legalizēšanu. Kā cilvēks, kurš lieto marihuānu, iedomājas savu nākotni, kā viņš iedomājas nodzīvot savu dzīvi? Ja cilvēks sāks lietot marihuānu, viņam nebūs nākotnes. Nevar taču visu laiku dzīvot kaut kādā fantāziju un iedomu pasaulē un nesaprast, kas notiek apkārt reālajā pasaulē. Zinu jauniešus, kuri ir pamēģinājuši smēķēt marihuānu, bet pārsvarā jau izvairās no šīs zālītes, labāk dodot priekšroku cigaretēm. Tiem, kas ir smēķējuši marihuānu, pēc tam ir kauns stāstīt, kas noticis zālītes iespaidā. Viņi tajā brīdī, kad ir uzsmēķējuši, stāsta, ka redz tā, kā nav, un skrien tur, kur paši pēc tam nesaprot, kur. Viens cilvēks, kurš bija uzsmēķējis marihuānu, stāstīja, ka skrējis pa parku un koki dzinušies pakaļ, un nezinot, ko darīt. Pēc šādiem atgadījumiem viņi cenšas izvairīties, kas ar viņiem noticis. Grūti pat izskaidrot šo jauniešu mērķi, kas vāca parakstus par marihuānas dekriminalizāciju. Varbūt viņi cerēja uz kaut kādu lielu peļņu, varbūt paši jau audzē marihuānu vai viņiem ir doma audzēt un tā iegūt labu naudu.
Anita Zariņa, psihiatre
No medicīnas viedokļa vienīgais, ko varētu aizstāvēt, būtu sāpju noņemšana pie kaut kādām, piemēram, onkoloģiskām saslimšanām, bet atbalstīt kā mediķim marihuānas legalizēšanu – tas ir pilnīgi garām un kā psihiatrei vēl jo vairāk. Pie manis nāk daudz jauniešu, kuri ārzemēs ir pamēģinājuši lietot šīs vielas un ir nokļuvuši psihiatriskajās slimnīcās. Ļoti daudzi cilvēki salūst pat tad, ja ir tikai mazliet paniekojušies ar marihuānu. Tas nav nevainīgi, nerunājot jau par pierašanu pie tām un to, ka pēc tam vēl gribas kaut ko. Tā ir atkarība. Zinu, ka radoši cilvēki, kuri to lieto un uzskata, ka tas nekas nav, bet to jau neviens nezina, ka šī marihuānas pamēģināšana var beigties. Tas ir ļoti bīstami. Tur pat diskusijai nevajadzētu, būt legalizēt vai ne, bet mums ir demokrātija un mēs varam visu ko apspriest. Varbūt arī kādreiz panāks to, ka marihuānu pie mums legalizēs, bet tam noteikti vajadzētu pretoties, lai tā nenotiktu. Kāpēc cilvēks mēģina vispār uzsmēķēt marihuānu? Kāpēc viņam to vajag? Tātad viņam jau ir kaut kādas īpatnības. Viņam ir kaut kāda problēma un, ja vēl to problēmu ”pabaksta”, tad tā izlīdīs ārā. Tas viss var slikti beigties. Puiši, kuri Latvijā varbūt ir lietojuši alkoholu, bet, aizbraucot uz ārzemēm, kur, piemēram, marihuāna ir viegli pieejama un nauda viņiem arī ir, rezultātā nokļūst psihiatriskajā slimnīcā un tad ir jāārstējas. Varbūt no marihuānas smēķēšanas viņi tiek vaļā, bet izlien ārā, piemēram, citas problēmas, piemēram, halucinācijas, kas jau ir jāārstē ar nopietnām zālēm.
