Dzirdot par kādu satiksmes negadījumu, kuram, nedod Dievs, vēl ir arī traģiskas sekas, šausmās nodrebināmies. Jo īpaši sāp sirds, ja negadījumos iet bojā jauni cilvēki, kā tas bija nesenajā traģiskajā negadījumā Ogres novadā. Diemžēl negadījumu tiešām notiek daudz. Valsts policijas informācija liecina, ka pagājušajā gadā avārijās gājuši bojā 179 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt šā gada pirmajos divos mēnešos negadījumos Latvijā gājuši bojā jau 24 cilvēki, kas ir par pieciem vairāk nekā šajā periodā pērn. Policijas secinājumi par cēloņiem, kāpēc notikuši negadījumi, ir vairāki – satiksmes noteikumu neievērošana; uz ceļiem vairs nav fotoradaru; avāriju skaitu ietekmējuši laika apstākļi un neatbilstoša ātruma izvēle, kā arī ceļa infrastruktūra un tās uzturēšana. Atbildīgās iestādes, protams, palaikam nāk klajā ar jaunām domām un idejām par iespēju samazināt negadījumu skaitu. Nupat tiek domāts par bargāku sodu piemērošanu braukšanas ātruma pārsniedzējiem. Vai ar to būs kas līdzēts? Tāpat arī vairākkārt ir palielināti sodi par braukšanu dzērumā. Vai iereibušie šoferīši pie stūres vairs nesēžas? Diemžēl tā nav. Un tā būs vienmēr, jo vienmēr atradīsies kāds, kurš cerēs, ka viņš jau nu gan, visticamāk, nebūs tas, kurš iekļūs policijas nagos, vai arī tāds, kurš uzskatīs, ka noteikumi neattiecas uz viņu, taču visiem, itin visiem, kas ir iesaistīti satiksmē, noteikumi ir vieni un tie ir jāievēro. Ir jāmainās sabiedrības attieksmei, tad mainīsies arī situācija.
