Ir pienācis ogu un sēņu laiks. Liela daļa iedzīvotāju dodas ogu un sēņu meklējumos. Vasarā daudziem mežs kļūst par otrajām mājām. Vieniem tas ir hobijs, bet citiem – iespēja nopelnīt kādu latu.
Ir pienācis ogu un sēņu laiks. Liela daļa iedzīvotāju dodas ogu un sēņu meklējumos. Vasarā daudziem mežs kļūst par otrajām mājām. Vieniem tas ir hobijs, bet citiem – iespēja nopelnīt kādu latu.
Gulbenes un apkārtnes iedzīvotāji iecienījuši netālu esošo tā saukto Gulbīšu purvu. Jūlijā un augustā neskaitāmi ogotāji un sēņotāji dodas purva virzienā. Lielu daļu ogotāju vilina mellenes. Ja melleņu raža ir padevusies, var redzēt ogotāju iemītas taciņas, kas šķērso ganības un graudaugu laukus.
Purvā var redzēt iepriekšējo sezonu ogotāju “aizmirsto” mantojumu. Ir daudz nevīžu, kuri atstāj līdzatnesto dzēriena pudeli vai plastmasas maisiņu mežā vai purvā. Ierodoties Gulbīšu purvā, paveras nepievilcīga aina. Ik uz soļa var atrast tukšas plastmasas pudeles, maisiņus un smēķu paciņas. Diezin vai purvā strādā kāds sētnieks, kas sakopj nekārtību. Domāju, ka iztukšoto dzēriena pudeli katram ir pa spēkam aiznest mājās un izmest atkritumu konteinerā. Daļa ogotāju uzskata, ka tukšās pudeles aiznešana ir lieks slogs. Protams, ja visi spaiņi ir pilni ar ogām, tas tā ir, bet var salocīt šo plastmasas pudeli un ielikt kaut vai kabatā. Ir cilvēki, kas, lai atzīmētu vietu, kur atstāts ogu grozs, piesien pie kokiem lupatas vai maisiņus, bet vēlāk “aizmirst” tos noņemt. Nezinu, vai kādam ir vajadzīgs skrandu mežs.
Katru gadu atkritumu daudzums palielinās. Domāju, jau tagad zem sūnām slēpjas daudzu gadu atstātais civilizācijas “mantojums”. Arī purvam blakus esošie meži saņem daļu no aizmirstajām civilizācijas “dāvanām”. Daļa meža izcirtumu ne tikai nav sakopta, bet tur var ieraudzīt pamestas automašīnu riepas un polietilēna gabalus. Lielas šaubas izraisa arī mežcirtēju veiktā darba kvalitāte. Vainīgi nav tikai sēņotāji un ogotāji. Lielāka uzmanība mežu sakopšanā būtu jāpievērš arī cirsmu saimniekiem. Cilvēks atnāk uz mežu paņemt tā veltes, bet pateicībā atstāj kaudzi atkritumu. Dabai jāpacieš mūsu ekonomiskās intereses, bet kādēļ bezjēdzīgi piemēslot vidi, kas sniedz labumus.
Cilvēku pieplūdums neveicina harmoniju mežā. Meža radībām jāsamierinās ar cilvēku klātbūtni. Piemēram, pūce atlikušo vasaras daļu nevarēs mierīgi snaust priedes zarā, jo apkārt rosīsies ogotāji. Darīsim visu, lai mūsu klātbūtne mežā būtu mazāk kaitīga, gan dzīvniekiem, gan augiem! Šobrīd lielākā melleņu tīkotāju plūsma mežā vēl tikai gaidāma, tādēļ vēršos pie ikviena un aicinu mežā “neaizmirst” dabai nevajadzīgas un kaitīgas civilizācijas liecības. Domāju, ka ogu un sēņu raža nepalielināsies, ja piemēslosim mežus un purvus. Nepiemēslots mežs ir ieguvums ikvienam!
