Gulbenes kultūras centra pūtēju orķestris rīt, 10.martā, aicina uz savu 10 gadu jubilejas koncertu “10 soļi no piano līdz forte”. Orķestrī kopš tā pirmsākumiem spēlē arī gulbenietis Voldemārs Ieviņš.
V.Ieviņa pirmie dzīves gadi ir pagājuši Cēsu pusē, bet pēc tam ģimene pārcēlās uz dzīvi Ozolkalnā. Voldemārs atzīst, ka ar Ozolkalnu viņam saistās vislabākās bērnības atmiņas. Mācījies viņš ir Ozolkalna pamatskolā, bet pēc tās absolvēšanas devies mācīties uz Rēzeknes mūzikas vidusskolu. “Ar mūziku esmu “uz tu” jau kopš skolas laikiem. Protams, sākotnēji vecāki lika spēlēt, bet pēc tam tas iepatikās arī pašam. Sākumā pamēģināju spēlēt akordeonu, bet mums nesaskanēja, tad pievērsos mežragam. Tagad Ozolkalna skolā visi vairāk pievēršas sportam, bet manos laikos tā bija mūzika. Ja mācījies mūzikas skolā, tad viss tika piedots,” smejot stāsta Voldemārs.
Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Voldemārs nedaudz pastrādājis Madonas mūzikas skolā, bet tad devās armijā. Dienesta gaitas aizvadītas Dobelē, šajā laikā Voldemārs spēlēja arī orķestrī. Pēc armijas viņš atgriezās Gulbenē un sāka strādāt Gulbenes mūzikas skolā, nostrādājot 12 gadus. “Tad nāca juku laiki un, mūzikas skolas pūšamo instrumentu nodaļā samazinoties skolēnu skaitam, nolēmu mainīt nodarbošanos. Tā sanāca, ka pievērsos galdniecībai un man tas arī iepatikās,” stāsta Voldemārs. Viņš atklāj, ka vienu brīdi devies pastrādāt arī uz Norvēģiju, taču sapratis, ka laimes meklēšana svešās zemēs nav domāta viņam, un atgriezies mājās. Tagad jau vairākus gadus viņa pamatnodarbošanās ir galdniecība. “Man ļoti patīk galdniecība. Es tiešām ar lielāko prieku eju uz darbu un ar prieku nāku mājās. Un mūzika man ir kā hobijs. Man ar mūziku ir tāpat kā makšķerniekam, kurš nevar iztikt bez iespējas pamakšķerēt.”
Arī visa Voldemāra ģimene ir muzikāla. Viņa sieva Indra ir mūzikas skolas skolotāja, arī abi bērni – Uģis un Lauma – ir absolvējuši mūzikas skolu. “Man ir prieks, ka viņiem ir vispusīgas zināšanas par mūziku, ka neinteresē tikai mūsdienu mūzika, bet viņi var labprāt aiziet arī uz operu,” lepojas Voldemārs. Viņš pats labprāt ikdienā reizēm uzspēlē klavieres un ar prieku dodas uz orķestra mēģinājumiem. “Mēs esam pāris dalībnieki, kas orķestrī ir kopš tā pirmsākumiem. Taču mums ir arī kolosāli jaunieši. Viņi mācās augstskolās, bet labprāt brauc šurp un uzspēlē. Prieks, ka viņi ir tik uzņēmīgi! Mums ir ļoti jauka kompānija!” atzīst Voldemārs.
