Gulbenē vakar notika starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference “Latviešu pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”. Līdzās skolēnu darbu prezentācijām konferences dalībniekiem bija iespēja arī klausīties vēsturnieku stāstījumos. Litenes novada vēstures pētnieks, divu grāmatu autors Jānis Zvaigzne savā stāstījumā vērsa uzmanību uz 1941.gada notikumiem Litenē – uz Latvijas armijas iznīcināšanu. Vēsturnieks uzsvēra, ka Litenes vārds ir jāzina katram, kurš sevi uzskata par Latvijas patriotu, taču viņš piebilda, ka tam tomēr šodien vēl nav ierādīta attiecīga vieta sabiedriskajā domā. Arī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte piekrita, ka šim notikumam būtu svarīgi piešķirt starptautisku skanējumu kopīgajā Eiropas atmiņas veidošanā. Viņa uzsvēra, ka Litenes vārdu būtu pareizi nostatīt blakus Katiņas vārdam.
Starpnovadu zinātniski pētnieciskajā konferencē vakar Gulbenē piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieki – bijušo Gulbenes, Alūksnes, Balvu un Madonas rajonu skolēni un viņu skolotāji, politiski represētie, pašvaldību pārstāvji, kā arī dažādi viesi. Tālaika notikumi ir visu mūsu kopīgā vēsture, tādēļ ir svarīgi to apzināties un atcerēties.
Iecirta milzīgu robu
Novadniece Irīna Zeibārte, kura šobrīd ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā, stāstīja, ka gan 1941., gan 1949.gada deportācijas iecirta milzīgu robu arī Gulbenes novada iedzīvotāju skaitā. 1941.gada deportācijā cieta 251 Gulbenes novada iedzīvotājs, savukārt 1949.gada deportācijā – 1626. 1941.gadā visvairāk izsūtīto bija no Gulbenes (76), savukārt 1949.gadā vairāk tika izvesti lauku pagastu cilvēki un visvairāk – no Jaungulbenes pagasta (319). I.Zeibārtes prezentācijā bija iekļautas arī dažādas fotogrāfijas, tās stāstīja par tālaika emocijām un cilvēku izjūtām. I.Zeibārte piebilda, ka, lai arī muzejos ir daudz materiālu par represijām un deportācijām, to joprojām ir par maz, tādēļ viņa aicināja ikvienu dalīties savās atmiņās, savās vērtībās un relikvijās, lai muzeji varētu turpināt glabāt šīs liecības, kas mums visiem ir un paliks svarīgas, un dalīties ar tām arī turpmāk. Klātesošajiem bija iespēja dzirdēt arī Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Irēnas Šaicānes izpētītos faktus par Balviem, kā arī no izdevējas Ilonas Vītolas uzzināt par grāmatu “Rūgto vērmeļu kauss”.
Dziļi un izjusti darbi
Par to, ka tālaika notikumi ir svarīgi arī jaunajai paaudzei, liecināja viņu darbi. Tieši ar šādu mērķi jau trešo gadu arī notiek šī starpnovadu zinātniski pētnieciskā konference. Tās galvenais mērķis ir radīt jauniešos dziļāku izpratni par Latvijas vēsturi, stiprināt paaudžu vienotību, ieinteresēt jauniešus vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un ļaut nākamajām paaudzēt līdzpārdzīvot tos notikumus, kas savulaik ir piedzīvoti.
Jauniešu darbi bija dziļi izjusti un patiesi, apliecinot, ka viņus interesē viņu dzimtu likteņgaitas un Latvijas vēstures notikumi. Gulbenes novadu konferencē pārstāvēja Gulbenes Bērzu sākumskolas 6.klases skolniece Zanda Maltauniece, stāstot par savu vecmammu izsūtījumā, kā arī Gulbenes 2.vidusskolas 10. klases audzēkņi Juris Vasiļjevs un Nauris Sirmacis, kuri bija pētījuši 1949.gada 25.marta deportācijas. Jāpiebilst, ka starp visu skolēnu darbiem par labākajiem tika atzīti mūsu Z.Maltaunieces, kā arī Daukstes pamatskolas absolventes Agnijas Kārkliņas, kura nu jau pārstāv Cesvaines vidusskolu, darbi.
Pēc konferences tās dalībnieki devās uz Gulbenes dzelzceļa staciju, kur, atceroties tālaika notikumus, aizdedza svecītes gan pie pieminekļa, gan arī uz perona.
