To, ka Beļavas pagasta Ozolkalna “Pacerīšu” mājas ir vienas no sakoptākajām un savdabīgākajām, pārliecinājušies ne tikai šo māju īpašnieka Vernera Žeira kaimiņi, bet arī “Dzirkstele”.
Par to liecina arī neskaitāmie atzinības raksti, kas saņemti par pievilcīgas, sakoptas vides veidošanu un teritorijas labiekārtošanu un kas nolikti pie sienas paša celtā pirtiņā, kurai dots nosaukums “Pie osakas”. Pie Vernera ciemoties patīk ne tikai kaimiņiem un radiem, viņa sakopto sētu brauc skatīties arī svešinieki, un nevienam viņš neliedz apskatīt paša veidotās akmens skulptūras.
Top arvien jauni darbi
Lai pašam un apkārtējiem būtu prieks, savā saimniecībā katru dienu cītīgi rosās Verners. Jau vairāku gadu garumā viņš veido akmens skulptūru dārzu. Šis vaļasprieks ir kļuvis par neatņemamu viņa dzīves daļu. Visu laiku pamazītēm nāk klāt jauni darbi. Tikai tagad karstā laikā tiek ieturēta pauze.
Skulptūras top, kad tiek atrasti interesantas formas akmeņi. “Kad akmeni atrodu, uzreiz redzu, kas varētu sanākt. Ideja atnāk spontāni,” saka Verners. Tā laikā gaitā tapis “Mūžības tunelis”, “Lielā pūce”, “Kukažiņa”, “Dvēselīte”, “Akmens roze”, “Pulkstenis”, bet viens no jaunākajiem darinājumiem ir “Latvija”. Ar kalta palīdzību Verners uz akmens virsmas radījis Latvijas karti, pilsētas tajā atzīmētas ar īpašām podziņām. “To izgatavoju uz Latvijas 90 gadu jubileju. Akmeni atradu upītē, kurš tika izvilkts ārā un nogādāts mājā. Tam bija pateicīga forma, lai “Latvija” sanāktu. Lēnām strādājot, pa vasaru šī skulptūra tapa gatava,” atceras Verners.
Darbojoties vismaz nav garlaicīgi
Akmens skulptūru dārzu, kurā valda miers, papildina bagātīgi saziedējušās krāsainās petūnijas. Verners zina stāstīt, ka pie šiem ziediem ir daudz darba. Lai tās priecētu ar savu skaistumu, regulāri jānolasa novītušie ziedi, jālaista, jāmēslo, lai tās augtu skaistas un kuplas. Verners mūs ved arī uz dārza malu, kur novietota veca pļaujmašīna, kura jau pirms vairākiem gadiem atvesta no Latgales. “Citi šādus priekšmetus nodod lūžņos, bet man tā ir vērtība,” saka Verners. Pagātnes elpu dārzā rada arī senlaicīgas akas butaforija, tāpat tapuši arī dažādi metāla izstrādājumi, piemēram, no metāla izgatavota dzērve. Savukārt pirtiņā, kura celta paša spēkiem, Verners ierīkojis gan saunu, gan savdabīgu džakuzi vannu no piena mucas. Ja cilvēks ir radošs, tad visam var atrast savu pielietojumu, un to Verners prot.
Verneram ir arī viena bišu saime, kā arī iekopts sakņu dārzs. Savukārt pie mājas zem ābeles no simtgadīgas liepas arī paša rokām ierīkots atpūtas stūrītis, kur vasaras laikā var paslēpties no saules, iegrimt sarunās vai nesteidzīgi malkot tēju.
“Darbojoties vismaz nav garlaicīgi. Vai tad sēdēsi, rokas klēpī salicis? Kamēr veselība turas, tikmēr kaut kas jādara. Un diena ir par īsu, lai visus darbus apdarītu,” saka “Pacerīšu” mājas saimnieks.
Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš:
“Vernera Žeira mājas apkārtne ir viena no sakoptākajām pagastā. Verners ir ļoti atsaucīgs, pretimnākošs un atvērts. Viņš ir izveidojis ne tikai akmens skulptūru dārzu, bet arī pagasta uzrakstu. Mani fascinē tas, ka viņš ne tikai rada akmens skulptūras, bet gan tas, ka katrai skulptūrai ir savs stāsts, dziļāka doma. Par šādiem cilvēkiem var tikai priecāties. Tieši pēdējos gados Verners parāda savus talantus. Viņš izpaužas, jo tagad ir pensijā, viņam ir vairāk brīva laika. Pirms tam Verners strādāja par elektriķi. Savā saimniecībā viņš saimnieko viens pats, bērni izskoloti un ir savā dzīvē, sieva mirusi. Verners ne tikai veido akmens skulptūras, viņš pērk puķu stādus un audzē puķes. Katru rītu, braucot gar viņa māju, es redzu, kā viņš tās kopj – lasa nost nokaltušos ziedus, lai viss būtu skaisti.”
