Lejasciemā 12.jūlijā pirmoreiz notika Novada diena, uz kuru bija aicināti visi, kas šo pusi sauc par savējo un vēlējās kopā nosvinēt 130 gadu jubileju, kopš Lejasciemam piešķirtas miesta tiesības.
Lejasciemā 12.jūlijā pirmoreiz notika Novada diena, uz kuru bija aicināti visi, kas šo pusi sauc par savējo un vēlējās kopā nosvinēt 130 gadu jubileju, kopš Lejasciemam piešķirtas miesta tiesības. Pasākumos Novada dienā piedalījās līdz 200 cilvēku, koncertā bija apmēram pustūkstotis skatītāju, bet zaļumballē piedalījās vēl vairāk cilvēku.
Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika stāsta, ka nozīmīgākais brīdis bijis piemiņas zīmes atklāšana kapsētā, veltot to svešumā zemes klēpī guldītajiem lejasciemiešiem.
“Lietus beidza līt tajā mirklī, kad mācītājs noņēma cepuri un iesvētīja krustu. Tas bija pārsteidzoši. Vēlāk nelija,” saka D.Švika.
Viņš klāsta, ka tās dienas daudzie pasākumi pulcināja gan vietējos iedzīvotājus, gan ciemiņus. Bija atbraukuši profesori Maija Kūle, Guntis Rudzītis un Andrejs Lūsis. Pasākumā ciemojās arī labvēlis Fricis Flūgs no Zīgenes Vācijā un novadnieks Kārlis Vasarājs no Kanādas.
“Pasākums patiešām bija skaists. Katru gadu tādu rīkot nevarēsim, taču jubilejas reizēs noteikti atkal pulcēsimies kopā. Nākamgad aprit 50 gadi, kopš bijis Lejasciema vidusskolas pirmais izlaidums,” saka D.Švika. Viņš klāsta, ka svētku sarīkošanai pašvaldība izlietojusi vairākus simtus latu, taču vēl nozīmīgāks bijis vietējo uzņēmēju un Lejasciema iedzīvotāju atbalstu.
“Dzirdējām labas atsauksmes par to, ka Lejasciems ir sakopts un gaišs pagasts. Daudzi bija pārsteigti par lejasciemiešu, sevišķi bērnu, prasmju māksliniecisko līmeni, uzstājoties koncertā,” saka Lejasciema pagasta vadītājs.
Viņš pauž, ka pasākumos ne oficiālās, ne privātās sarunās centušies nerunāt par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, tomēr neviļus sarunas bija arī par to. “Izskanēja doma, ka būs žēl, ja vairs nepastāvēsim kā pašvaldība. Tas nozīmē daudz, ka uz vietas var lemt un dalīt līdzekļus. Padomju izpildkomiteju variants – visu varu un naudu nodot rajonam – nezin vai būs labākais šodienas laukiem,” saka D.Švika.
Lejasciems, kuru caurvij Gauja, ir viens no lielākajiem pagastiem Latvijā, tas aizņem 338 kvadrātkilometrus. Lejasciemā ir nedaudz vairāk par 2000 iedzīvotājiem. Pagastā ir vairāki ciemati – Lejasciems, Sinole, Mālmuiža. Sinolē atrodas vecā muiža un ūdensdzirnavas, kas saglabājušās no 19.gadsimta. Ūdensdzirnavas darbojas joprojām. Mālmuiža arī celta 19.gadsmitā un ir labi saglabājusies līdz mūsdienām. Lejasciemā var pakāpties Krāču pilskalnā.
Sinole ir dzimtā puse aktierim Kārlim Sebrim. Lejasciemu par savu sauc arī citi izcili kultūras un zinātnes darbinieki. Jau aizsaulē ir vairāki izcili lejasciemieši – rakstniece Anna Sakse, mikrobiologs Oto Kalniņš, gleznotājs Vilhelms Jakubs.
