Kad ūdens jau bija līdz slieksnim, zvanīju Mārim Brencim. Naktī negulēju, jo izkāpt no gultas ūdenī manā vecumā nebūtu prātīgi.
No rīta atnāca pagastvaldes sūtīti puiši, iznesa kartupelīšus no pagraba un atnesa maciņu, jo bez zvejnieku zābakiem kājās to vairs nevarēja izdarīt. Viņi palīdzēja man turpināt dzīvot kā cilvēkam, zivs vēl neesmu! Šie cilvēki ir: Māris Brencis, Aivars Ješkins, Jānis Kļaviņš, Gunārs Siliņš, Ziedonis Balodis.
