Ppievienojos populārajai ārzemnieku dziedātajai atvadu dziesmiņai “Paldies latiņam!”. Neliegšos, ka latus savā maciņā un bankas kontā labprāt paturētu arī turpmāk, jo visās jomās esmu par visu latvisko. Nu jau trešo dienu pārdevēji saspringti strādā ar latiem un eiro, un, protams, pircēji ir saviļņoti un arī apjukuši. Par cenām – īpašs stāsts, jo neba tās uz leju tiek apaļotas, ja var uz augšu “uzskrūvēt”! Ar eiro makā būšot lielāka izaugsme un plašāki apvāršņi. Var jau būt. Nedomāju, ka naudas zīme (lai kā arī tā izskatītos!) ir tas akmens, uz kura var aizķerties un paklupt. Līdz šim taču to varēja konvertēt jebkurā valūtā! Tik daudzus gadus PSRS tika skaitīti rubļi, kurus uz īsu brīdi nomainīja “repšiki”. Lielāka prieka nebija, kad rokās atkal čaukstēja lati. Un atkal stress! Svētkiem pa vidu apmeklētākā vieta bez veikaliem bija bankomāti un, protams, bankas, kuras mierināja, ka gan jau visu paspēs. Bet mēs vecā gada izskaņā tik un tā šturmējām. Pat tad, kad pilsētā parādījās inkasācijas apsardze ar ieročiem un melnajām sejas maskām, mums bija savas ekstrēmas versijas par redzēto. Pāreja uz eiro gada nogalē pārsita pušu pat svētku rosību. Galvas groza vien astrologi un apgalvo, ka eiro kā naudas zīmei esot sarežģīts horoskops un zvaigznes nu pavisam neesot labvēlīgas eiro ienākšanai Latvijā. Eiro uzvaras gājiens nebūšot veiksmes stāsts. Dzīvosim – redzēsim! Mēs taču vairs nespējam apturēt no kalna ripojošu akmeni. Bet latiņš varbūt mūsu makos atgriezīsies arī trešo reizi. Latvieši taču saka: trīs lietas – labas lietas!
