Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns norādījis, ka 2002. gadā Gulbenes rajonā izmainīs mērķdotāciju sadali skolotāju algām un interešu izglītībai.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, tiekoties ar Gulbenes rajona padomes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu un Izglītības pārvaldes vadītāju Liānu Jansoni, norādījis, ka 2002. gadā Gulbenes rajonā izmainīs mērķdotāciju sadali skolotāju algām un interešu izglītībai.
“Gulbenes rajons ir viens no tiem, kam iepriekšējā periodā bija problēmas ar mērķdotācijām pedagogu algām, jo naudas vienmēr bija maz un mēs spējām apmierināt tikai minimālās prasības. Interešu izglītībā Gulbenes rajons uz vienu skolēnu saņēma vienus no mazākajiem līdzekļiem. Gadā būs vairāk līdzekļu, tādēļ beidzot varēsim realizēt novitātes valsts pārbaudes darbu centralizētā labošanā 6. un 9. klasē, arī skolotājiem mēģināsim apmaksāt darbu, vērtējot eksāmenu darbus, sevišķi latviešu valodas,” spriež L. Jansone.
Interešu izglītībā no 2002. gada visi finansu līdzekļi starp rajoniem ir izlīdzināti, un vienāda naudas summa tiek iedalīta katram bērnam rajonā. “Visiem ir vienādi līdzekļi. Tie tiek reizināti ar skolēnu skaitu vispārizglītojošās skolās. Gulbenes rajonam atvēlēs 78 000 latu. Pērn bija 52 233 lati. No nākamā gada sporta skolas tiek pārveidotas par profesionālas ievirzes sporta izglītības iestādēm un 78 142 latos iekļauti arī līdzekļi Gulbenes sporta skolai,”norāda L. Jansone.
Viņa uzsver, ka ir apmierināta ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, algas reformas plāns un solījumi par pedagogu algu palielināšanu katra gada septembrī tiek pildīti. “Ieteicām, lai ministrija apstiprina centralizēto valsts pārbaudes darbu ieviešanu vismaz 9. klasēm visā Latvijā. Vidzemes zonā esam vienojušies, ka 6. un 9. klases audzēkņu zināšanas novērtē objektīvi. Ar Cēsu Izglītības pārvaldi ir kopīgs projekts, kas paredz centralizētos vielas apguves pārbaudes darbus arī 4. klašu skolēniem latviešu valodā un matemātikā,” saka L. Jansone.
Centralizēti pārbaudes darbi ļauj novērtēt katra bērna attīstības dinamiku, vai bērnam konkrētā priekšmetā no ceturtās klases ir progress vai nav. “Svarīgākais jau nav augstais novērtējums, bet tas, ka bērnam, kam trešajā klasē nepadodas matemātika, ar viņu papildus strādājot, panākts progress 6. klasē. Tikai tā varētu objektīvi analizēt bērnu zināšanas,” secina L. Jansone.
