1999. gada 6. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija izdeva rīkojumu, ka 2000./2001. mācību gadā skolās jāievieš paplašināta vērtēšanas sistēma.
1999. gada 6. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija izdeva rīkojumu, ka 2000./2001. mācību gadā skolās jāievieš paplašināta vērtēšanas sistēma. Tā paredz, ka ne visi skolēnu darbi jāvērtē ar ballēm. Skolotāji ir uztraukušies, jo vērtēšanas skaidrojumi izdoti 31. augustā – neilgi pirms mācību gada.
“Skolā vērtēšana vajadzīga, lai iegūtu informāciju par mācību procesa kvalitāti un zinātu, kāds ir mācīšanās rezultāts. Kā citādi bērnam likt saprast, vai viņam kāds temats ir jāiemācās pamatīgāk vai arī var spert nākamo soli,” saka skolotāja Līga Čakāne.
Atzīmes būs nozīmīgos pārbaudījumos
Vecāki un skolēni ir pieraduši, ka atzīmes ir gan kontroldarbos, diktātos, pārbaudes darbos, gan mājasdarbos, kā arī novērtēta vienkārša atbilde stundā. Ir bijuši vieninieki par neapmeklētām stundām, par aizmirstu sporta tērpu, kas neatspoguļoja bērna patiesās spējas. “Skolotājs varēs izšķirt, par kuru darbu viņš liks balles, un par kuru tikai vērtējumu – ieskaitīts vai neieskaitīts. Tātad skolēnu zināšanu vērtēšana 10 ballu skalā nebūs pilnībā aizvietota ar diviem kritērijiem. Atzīmes liks tādos darbos, kuri noslēgs kādu tēmu vai mācību daļu. Arī liecībās būs vērtējums konkrētajā priekšmetā,” saka L.Čakāne.
Vērtējumi attieksies uz disciplinārām lietām
“Ja mācības procesā, kad skolēns vēl apgūst vielu, tiek likta atzīme – tā novērtē viņa darbu. Apstājas gribas process, kurā bērns vēlētos mācīties un apgūt pēc iespējas labāk. Bērns nedrīkst baidīties kļūdīties un slēpt savu nezināšanu. Ja bērnam par mājasdarbu liek atzīmi, viņš centīsies norakstīt, prasīs vecākiem vai privātskolotājai. Gulbenes ģimnāzijā jau trešo gadu ir šāda vērtēšanas sistēma, un tā sevi ir attaisnojusi. Mana pieredze rāda, ka skolēni daudz nopietnāk iedziļinās darbā, pēta kļūdainās vietas, meklē cēloņus neveiksmēm, ja darbs ir vienkārši izlabots, nekā tad, ja rezultāts novērtēts ar atzīmi, kas reizēm ir vienīgais intereses objekts,” saka L.Čakāne.
Skolotāji nav gatavi pārmaiņām
Skolotāju ažiotāža sākās tādēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrija nebija pietiekoši izskaidrojusi jauno vērtēšanas sistēmu. “Ministrija kārtējo reizi ir pieņēmusi lēmumu, bet pirms tam nav pārbaudīts, vai tas darbosies. Nenotika ne iepriekšēja sagatavošana, ne izskaidrošana,” saka skolotāja Aīda Balode. “Domāju, ka skolotājiem būtu jāpieņem šāda vērtējuma iespējas, jo tas tikai paplašina rīcības iespējas. Pedagogs pats novērtē, kurš no uzdotajiem darbiem ir vērtējams ar “ieskaitīts vai neieskaitīts” un kurš ballu sistēmā,” saka L.Čakāne. Arī Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns garantēja, ka mēneša laikā katrs Latvijas skolotājs izpratīs skolēnu vērtēšanas jauno sistēmu. Ministrs atzina, ka Izglītības ministrija ir vainojama, ka gadu pēc jauninājumu pieņemšanas skolotājiem joprojām nav skaidrs, kā vērtēt bērnu darbus.
Skolēni nav gatavi šādai vērtēšanu sistēmai
Protams, varētu iebilst, ka skolēni nav gatavi šādai vērtēšanas sistēmai un tikai atzīme 10 ballu skalā būs stimuls apgūt mācību priekšmetu. Arī vecāki nevarēs stingri kontrolēt un zināt bērna sekmes skolā, tādēļ arī ministru prezidents Andris Bērziņš 21. septembrī lūdza Izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam atcelt šo lēmumu. “Bērni šādai vērtēšanas sistēmai ir vairāk gatavi nekā viņu vecāki un skolotāji. Tas nāk līdzi no padomju laikiem, kad pat par piecu angļu valodas vārdu zināšanu lika atzīmi. Bet patiesībā tā ir tikai niecīga daļa no lielā darba, par kuru var likt vērtējumu,” saka L. Čakāne.
