Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija (LKUEA) ir iepazinusies ar AS “Latvijas valsts meži” (LVM) vēstuli, kurā aicināts sniegt viedokli par LVM īstenoto apaļkoku pārdošanas procedūru un kas nosūtīta mūsu organizācijas biedriem, kā arī Latvijas Kokrūpniecības federācijai.
Ņemot vērā LVM stratēģisko nozīmi Latvijas apaļkoksnes tirgū un meža nozarē kopumā, ar šo vēstuli izsakām mūsu organizācijas vērtējumu par līdzšinējām LVM apaļkoksnes pārdošanas programmām, kā arī sekām, pie kurām var novest nepārdomātas izmaiņas tajās. Kopš 2009.gada LVM pārdošanas programmu dalībniekiem (apaļkoksnes sortimentu pircējiem) ir mērķtiecīgi izvirzītas augstas prasības attiecībā uz to finansiālo stabilitāti, nodokļu nomaksu, darbinieku atalgojuma līmeni, piegādes vietu infrastruktūras kvalitāti un kapacitāti. Šo prasību kopums desmit gadu laikā ir būtiski pozitīvi ietekmējis Latvijas kokapstrādes uzņēmumu globālo konkurētspēju, veicinājis nodarbinātības rādītāju kāpumu un ēnu ekonomikas izskaušanu nozarē. Asociācijas biedru vērtējumā šobrīd tiek izdarīts spiediens uz Latvijas lielāko mežu apsaimniekotāju – AS “Latvijas valsts meži” ar mērķi mainīt līdzšinējos koksnes pārdošanas principus un potenciāli radītu iespēju neapstrādātus apaļkoksnes sortimentus uzpirkt ārvalstu starpniekiem bez Latvijā bāzētas ražošanas. Latvijas mazajiem un vidējiem kokapstrādes uzņēmumiem konkurēt par apaļkoku, piemēram, ar Ķīnas uzpircējiem ir gandrīz neiespējami. Ņemot vērā, ka LVM tiem piegādā līdz pat 70 % no ražošanai nepieciešamā izejmateriāla, tas nozīmētu daudzu reģionos bāzētu uzņēmumu darbības izbeigšanu.
Kokrūpniecības nozīme reģionālajā ekonomikā: 80 % darbavietu Latvijas kokrūpniecības sektorā atrodas ārpus Rīgas; 95 % no kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā ir maza un vidēja mēroga, turklāt tieši šie uzņēmumi ir atbildīgi par absolūti lielāko skaitu nozarē strādājošo Latvijas iedzīvotāju; 2019.gadā kokapstrādes uzņēmumi samaksāja vairāk nekā 42 miljonus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas ir būtisks pašvaldību ieņēmumu avots; vidējā alga kokapstrādē pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusies un turpina uzrādīt lielāku pieauguma tempu, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm.
LKUEA un tās biedri, Latvijas kokrūpnieki, nebaidās un ir par veselīgu konkurenci starp ražotājiem, bet kategoriski iebilst un nevēlas pieļaut valsts stratēģisko resursu eksportu bez Latvijā radītas pievienotās vērtības. Latvijas mežos izaugušos zāģbaļķus mūsu kokapstrādātāji var un grib pārstrādāt Latvijā, radot kvalitatīvas darba vietas arī ārpus galvaspilsētas. Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina pilsētu un novadu pašvaldības aktīvi līdzdarboties tautsaimniecības interešu aizstāvībā gan lokālā, gan nacionālā līmenī.
