Dzejnieks Māris Čaklais žurnāla “Karogs” oktobra numurā kavējas pārdomās par mentalitāti, vērtībām un laiku.
Dzejnieks Māris Čaklais žurnāla “Karogs” oktobra numurā kavējas pārdomās par mentalitāti, vērtībām un laiku.
Literatūras nodaļā lasītājiem piedā Ivetas Šimkus dzejas impresijas un atdzejotāja, kritiķa un dzejnieka Kārļa Vērdiņa dzeju, kā arī jauno Elitas Franciskas Cimares stāstu “Klīstošiem”, kura nonākšana līdz publicēšanai ir visai dīvains stāsts – autore manuskriptu uz redakciju nesusi vairākkārt, taču tas ikreiz noklīdis nezināmu iemeslu dēļ. Apjomā lielākais literārais darbs oktobra numurā ir Annas Zarānes romāns “Gaujava”, kas 1999.gadā R.Gerkena romānu konkursā ieguva veicināšanas prēmiju un ko publicēs divos turpinājumos.
Oktobrī žurnāls publicē Māras Zālītes astoņdesmito gadu dzeju “Kad svešu spārnu sašķelts gaiss”, atgādinot, ka mīts par žurnāla padomisko pagātni ir visai nosacīts.
Rakstu nodaļā publicēts Gundegas Grīnumas polemiskais raksts “Veimāra – Eiropas kultūras galvaspilsēta. Bet Rīga?”
Vēl rakstu nodaļā recenzijas par Māras Misiņas dzeju grāmatu “Būt, neparādoties būt”, Irbes Treiles romānu miniatūrās “Princese atver acis”, Ilmāra Lazovska pārdomas rakstā “Jaunie latvieši ir mūsu bērni. Tā ir taisnība”, kā arī citi materiāli.
