No rudens pēc Briseles ierēdņu rīkojuma Latvijā, kā arī visur ES vairs nedrīkstēšot kūpināt gaļu un zivis, kā to savulaik darījuši mūsu senči. Esot kaitīgi veselībai. Tas izsaucis stresu ne tikai šīs produkcijas ražotājiem, bet arī visiem, kam garšo šie smeķīgie kārumi. “Eiropa nediktēs, kādu gaļu mums ēst!” par šo ziņu ir nikni komentāri portālos. Tad jau jāaizliedz alkohols un cigaretes, kas veselībai dara vēl lielāku postu! Uzskatu, ka katrs pats izvēlas, ko ēst, dzert vai kā izklaidēties. Kāpēc ES nerunā par pārtikas produktiem, kas pieslānīti ar daudzajiem konservantiem, ķīmiskajām krāsvielām un mākslīgajiem irdinātājiem? Vesela slimību izraisītāju buķete! Norādot kūpinājumu normas, tiek uzskaitīti daudzie svešvārdi (benzopirēns, benzantracēns utt.), kas izraisot vēzi. Visa vaina esot koksnē. Vai meistari savās ražotnēs pēkšņi nezina, kā top augstvērtīgi kūpinājumi? Neticu, ka mākslīgie dūmi ir labāki! Bet ne jau par to ir stāsts, ka no mūsu galdiem draud pazust šie produkti, bet gan par attieksmi pret vērtībām, kas katrai ES dalībvalstij tomēr ir būtiskas. Joprojām nesaprotu, kāpēc mēs, latvieši, savu latu tik viegli palaidām vējā, bet šobrīd jūtams, ka stingri esam iekodušies kūpinātas vistas stilbā. Savu nacionālo valūtu nenosargājām, bet kūpinātai gaļai un zivīm pieprasām nacionāla produkta statusu. Manuprāt, tas ir nožēlojami. Vēl jau dziedam un dejojam savas tautas dziesmas un dejas. Dod, Dievs, lai latvietim kādreiz nenākas arī savai tautībai pieprasīt nacionālās vērtības statusu!
