Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības fermeriem Latvijas piensaimnieki šobrīd ir ļoti nevienādā situācijā: atšķirīgs valsts atbalsts, atšķirīgas iespējas saredzēt tuvāko nākotni.
Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības fermeriem Latvijas piensaimnieki šobrīd ir ļoti nevienādā situācijā: atšķirīgs valsts atbalsts, atšķirīgas iespējas saredzēt tuvāko nākotni.
Latvijā pērn samazinājies gan govju skaits, gan piena apjoms, gan valsts atbalsts Tomēr, pārrēķinot atbalstu uz vienu iegūto piena litru, tas ir palielinājies un sasniedzis 0,41 santīmu. Atbalsts gan maksāts netieši – ciltsdarba attīstībai, ganāmpulka reģistra izveidei, jaunu tehnoloģiju iegādei, piena kvalitātes uzlabošanai.
Turpretim Eiropas Savienībā ir stingra ražošanas disciplīna: ir noteiktas gan augstas kvalitātes prasības, gan arī ražošanas kvotas katram piena ražotājam. Tāpat arī noteikts sods par kvotu pārsniegšanu, no kura “vainīgais” nevar izvairīties. Būtisks ES piena tirgus organizācijas elements ir iepirkuma cena, kas balstās uz, tā saukto, mērķa cenu, kuru nosaka 3,7 procentus pienam. Tagad tā vidēji ir 17,35 santīmi par litru. Piena nozares politikas reformas ir saplānotas līdz 2007.gadam, tāpēc viegli plānot nākotni.
Sākot ar 2005. gadu paredzēts ir piena cenas samazinājums par 15 procentiem. Kompensējot cenas samazinājumu, ražotāji saņems tiešos maksājumus – piemaksas (tās palielināsies vienlaikus ar cenas samazinājumu) par katru kvotas ietvaros saražoto piena tonnu.
Tāpēc jau šogad zināma ir 2007.gada cena. Tad fermeris saņems 25,72 centus (14,40 santīmu) un, pieplusējot piemaksu 17,24 centus (9,65 santīmus), pavisam – 40 centus jeb 24 santīmus par litru.
Jau tagad ES piensaimnieks saņem par 10 santīmiem vairāk par litru piena nekā latviešu zemnieks, bet, ja Latvija neiestāsies Eiropas Savienībā, šī starpība ne vien neizzudīs, bet var pat palielināties.
