Šobrīd Latvijā ir sarežģīta demogrāfiskā situācija. Trīs strādājošie pelna pensiju vienam pensionāram, bet nākotnē vienam pensionāram pensiju gādās vairs tikai divi strādājošie.
Šobrīd Latvijā ir sarežģīta demogrāfiskā situācija. Trīs strādājošie pelna pensiju vienam pensionāram, bet nākotnē vienam pensionāram pensiju gādās vairs tikai divi strādājošie. Turklāt demogrāfu prognozes liecina, ka Latvijā pēc aiziešanas pensijā cilvēki dzīvo aizvien ilgāk, tāpēc arī naudu pensiju izmaksām vajag un vajadzēs aizvien vairāk. Lai nodrošinātu pensiju izmaksas arī nākotnē, ir nepieciešams atcelt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas.
Aptaujas liecina, ka cilvēki labprāt turpina strādāt arī sasniedzot pensijas vecumu, ja vien ir veselība un labs darbs. Cilvēki vēlas būt aktīvi un strādāt, turklāt tas ir arī izdevīgi katram pašam, jo pensijas apmērs ir atkarīgs ne vien no tā, cik liela bijusi alga, no kuras veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet arī kādā vecumā tiek pieprasīta pensija. Jo ilgāk cilvēks strādā, jo lielāks ir uzkrājums pensijai, jo vēlāk cilvēks dodas pensijā, jo īsāks ir laika posms, kad viņam ir paredzēts saņemt vecuma pensiju, un līdz ar to pensija ir lielāka. Piemēram, ja sieviete ir dzimusi 1945.gadā un viņas darba stāžs ir 30 gadi, un alga pēdējos četros gados ir 100 lati pirms nodokļu nomaksas, tad dodoties pensijā priekšlaikus
56,5 gados viņas pensija būs apmēram 35 lati, bet pensiju pieprasot 62 gados – tā būs 53 lati, savukārt, ja pensija tiks pieprasīta 65 gados – tā jau būs 68 lati. Šis piemērs rāda, ka priekšlaikus doties pensijā ir neizdevīgi.
Pirmspensijas vecumā finansiāli izdevīgāk būtu nevis pieprasīt pensiju, bet, ja nav darba, iegūt bezdarbnieka statusu un līdz pensijas vecuma sasniegšanai saņemt bezdarbnieka pabalstu, kā arī izmantot citas iespējas, kuras sniedz bezdarbnieka statuss – mēģināt pārkvalificēties, iesaistīties darba meklētāju klubos. Jo arī no bezdarbnieka pabalsta tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas vecuma pensijai. Līdz ar to uzkrājas lielāks pensijas kapitāls, un lielāka ir pensija, ko cilvēks saņems, dodoties pensijā.
Piemēram, pērn 78 procenti sieviešu ir pieprasījušas pensiju priekšlaikus. Taču, pieņemot lēmumu doties priekšlaikus pensijā, sieviete nereti nolemj sevi trūcīgai dzīvei. Sabiedrības aptaujas liecina, ka ir dažādi iemesli, kāpēc tiek pieņemts šāds lēmums. Daudzas sievietes par priekšlaicīgas pensionēšanās iemesliem min to, ka 55 vai 56 gadu vecumā situācija ģimenē viņām šķitusi pietiekami stabila, viņas atbalsta dzīvesbiedrs, ģimenē dzīvo jaunākā paaudze, ir kopēja mājsaimniecība un viņas labprātāk palīdz audzināt mazbērnus, nekā turpina strādāt, bieži vien saņemot niecīgu algu. Pensijas apmērs viņām šajā brīdī nešķiet būtisks. Taču pēc dažiem gadiem situācija būtiski mainās. Vīrs diemžēl aiziet no dzīves (jāatzīst, ka vīriešu dzīves ilgums ir apmēram par 10 gadiem īsāks nekā sievietēm), bērni atrod citu mājvietu, un sievietei ar niecīgo pensiju izdzīvot ir ārkārtīgi grūti. Turklāt likums paredz, ka, priekšlaikus pieprasot pensiju, līdz laikam, kad tiek sasniegts likumā noteiktais pensionēšanās vecums, pensija tiek izmaksāta tikai 80 procentu apmērā.
Par pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem tiek uzskatītas sievietes vecumā no 50 gadiem un vīrieši vecumā no 55 gadiem līdz likumā “Par valsts pensijām” noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai.
Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
