Pēc spraigas darba nedēļas ir tikai divas brīvas dienas, kurās ne vienmēr iespējams aizbraukt kādā ceļojumā vai ciemos pie radiem un paziņām.
Pēc spraigas darba nedēļas ir tikai divas brīvas dienas, kurās ne vienmēr iespējams aizbraukt kādā ceļojumā vai ciemos pie radiem un paziņām. Arī dienas kļūst aizvien īsākas, un jau pulksten septiņos vakarā ārā ir satumsis, tāpēc varam sacīt, ka ir sācies laiks, kad vairāk stundu nekā vasarā pavadām pie televizora ekrāna.
Piemēram, rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks un Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis televīzijas pārraižu un filmu skatīšanai vairāk laika cenšas atvēlēt sestdienas vakarā, jo priekšā viena brīva diena, bet tad televīzijas programmā parasti neesot, ko skatīties.
Programmu nepēta
“Televīzijas programmu īpaši nepētu, jo zinu, kad tanī paredzēts mani interesējošais raidījums vai filma. Jebkurā gadījumā par savu raidījumu uzskatu “Panorāmu”.
Paskatos kādu neitrālu kriminālfilmu, nevis “bojeviku”, bet, ja man ir vēlēšanās, tad labprāt vēroju pārraides un dokumentālās filmas par dabu, dzīvniekiem un ceļojumiem, jo tad es atpūšos. Darbdienas vakaros man šādas vēlēšanās nav, jo, ja trīs televīzijas programmas demonstrē filmas, kur tikai šauj, televizoru izslēdzu. Mani māc bažas, ka tas pie laba nenovedīs, ja jau tagad sešgadīgs bērns var saspārdīt piecgadīgu. Tas ir tikai šo filmu iespaidā,” stāsta M.Raģelis, sevi pieskaitot haotiskajiem televīzijas vērotājiem, jo televīzija neesot pirmā nepieciešamība.
Salīdzina ziņas
“Laiku no pulksten astoņiem līdz deviņiem vakarā atvēlu ziņām. Vispirms noskatos LNT ziņas, tad “Panorāmu” un salīdzinu, kam informācijas ir vairāk, kas atšķirīgs, jo man jāzina, kas notiek valstī un pasaulē. LMT ziņu veidotāji man šķiet straujāki, tomēr “Panorāma” ir mīļāka,” vērtē M.Raģelis.
Seriāli ir nebeidzami
“Kamēr man mājās kāds skatās seriālus, nevaru sacīt, ka tie nekam neder, tomēr man tie šķiet nebeidzami. Piemēram, “Hameleonu rotaļas”. Ieslēdzu televizoru, lai paskatītos, kas tanīs noticis, bet izrādās, ka slimnieks vēl nav aizvests līdz slimnīcai, lai gan ceļā devās vienā no sērijām, ko demonstrēja pirms mēneša. Man šķiet smieklīgi, ka Losandželosā ir tikai viens krogs, kur satikties diviem pāriem. Tāpēc vien neskatos seriālus. Man pietiek ar filmu divu vai trīs sēriju garumā, kur notikumi ātri sākas un beidzas. Labi, ja beigas ir laimīgas,” saka Māris.
Skatoties filmas, viņš seko arī tiem momentiem, kad, kā saka kinokritiķis raidījumā “Savādi gan”, Holivuda melo. Piemēram, no pistoles aptveres, kurā ir astoņas patronas, galvenais varonis izšauj trīs reizes vairāk un tamlīdzīgi. “Ar interesi skatījos filmu “Ceļu policija”, bet arī tā laikam ir pārāk gari uzņemta. Mani sāk kaitināt, ka Vācijā ir tikai viena šoseja A 4, uz kuras nemitīgi notiek drausmīgas avārijas. Šo filmu beidzu skatīties, jo nesaskatu loģiku desmitiem mašīnu sadauzīšanā.
Patīk darba metodes
M.Raģelis pozitīvi vērtē žunālista Kārļa Streipa vadītos tematiskos raidījumus un diskusijas, sekojot jautājumu un atbilžu kvalitātei.
“Cenšos noskatīties arī “Savādi gan” un analizēju , kā es justos, ja mani tā nerrotu kā Saeimas politiķus. Dažkārt sarunas ir izdevušās, bet ir arī pārāk muļķīgas. Ja es tiktu filmēts ar slēpto kameru, tad gan justos nepatīkami. “Piektdieņu” muļķības man nav saprotamas,” uzskata Māris.
Par reklāmām, kas raidījumus un filmas mēdz pārtraukt skatītājiem vistīkamākajās vietās, viņš bilst, ka bieži vien tām sākoties, esot iesnaudies. Tomēr brīvdienās Māris visiem iesaka sekot ziņām, interesantām intervijām, dokumentālajām filmām par dabu, ceļojumiem un dzīvniekiem, kā arī rast laiku labai filmai vai humora raidījumam.
