Pagājušās piektdie-nas vakarā, ejot cauri pilsētas centram, domāju, ka nebiju vienīgā lieciniece tam, kā izklaidējas mūsu pilsētas jaunieši. No kultūras centra stāvlaukuma tajā brīdī izbrauca automašīna, kurai pa lūku ārā bija izkārusies kāda meitene, bet mašīnā, protams, atradās vēl citi jaunieši. Auto strauji uzņēma ātrumu un aiztraucās pa ielu. Gan meitene, gan arī autovadītājs tobrīd droši vien jutās ļoti vareni, jo apkārtējo uzmanība taču bija pievērsta un pašiem acīmredzot bija ļoti jautri, taču nez vai šie jaunieši tobrīd aizdomājās par sekām, kas varētu notikt, ja vadītājam kaut kas pēkšņi misētos vai arī, piemēram, strauji nāktos bremzēt. Laikam jau par to tobrīd tiešām neviens nedomāja… Bet sekas tiešām varēja būt arī pavisam bēdīgas. Tāpat noskatos arī, kā pilsētas ielas “ieņem” skrituļslidotāji. Skrituļots tiek pa ielas braucamo daļu un netiek reaģēts ne uz ko, kas notiek apkārt. Pat tad, kad aizmugurē braucošā automašīna uzsignalizē, skrituļslidotāji visai negribīgi pabrauc malā. Un kur tad vēl motorolleristi, kas nereti, braucot pa ielām, veic samērā bīstamus manevrus. Es, protams, saprotu, ka gribas braukt gan ar skrituļslidām, gan ar motorolleru, gan arī ar automašīnu un gribas izklaidēties, to arī neviens necenšas un nevar aizliegt, bet nevajadzētu tomēr aizmirst, ka pilsētas ielas, kur notiek satiksme, kur pārvietojas gan automašīnas, gan arī kājāmgājēji, nav nekāda izklaižu vieta, sporta laukums vai sacīkšu trase. Nedod Dievs, notiks kāds nelaimes gadījums, kurš tad atbildēs par sekām?
