Kad Bānīša svētki aizvadīti,
Atkal atgriežas saulainie rīti.
Nāk Plaujas svētki kā atgādinājums,
Cik skaists ir darbīgu mūžu gājums.
Te jaunie, pirms peļņā uz ārzemēm doties,
Var sentēvu gaitās ielūkoties,
Un nevajag bažīgi apmulst un bīties
Lielos un mazākos darbiņos piedalīties,
Jo latvieši pasaulē slavena nācija,
Kam darba tikums nav imitācija –
Ja savu vārdu mēs kādam dodam,
Tad darbs patiešām tiek padarīts godam.
Bet jāmet pie malas tā apātija,
Mums sentēvi tiešām darbīgi bija.
Un nevajag krieviski pieminēt mātes,
Bet atjaunot dvēseles aktivitātes.
Ja ministrijās pie nozares katras
Mēs īstos ministrus prastu atrast,
tad sapurinātu nedienu māktos
Un arī laukos uzplaukums sāktos.
Var nenoķert zivi bez copēšanas,
Bet svētkus lai svinam bez dropēšanas.
Un tādēļ te rudenī visu dara,
Lai priecīgāka mums atvasara.
Te vienaldzīgā nebūs neviena,
Kad atspēlēta tiks Meteņdiena.
Te gadalaiki un ikdiena mijās
Īsteni latviskās tradīcijās.
