Kamēr zvaigznes zelta putekļos irst, kamēr ceļš savos dubļos mirkst, kamēr manī vēl dvēsele trīc, apskauj mani!
Kamēr zvaigznes zelta putekļos irst,
kamēr ceļš savos dubļos mirkst,
kamēr manī vēl dvēsele trīc, apskauj
mani!
kamēr Dievs pusdienas guļ,
kamēr sauli mākoņi tur,
kamēr tu laipa, bet es tikai smilts,
apskauj mani!
kamēr pār kārti mūžs mani vēda,
kamēr sāp un atkal dzīst,
kamēr es apskauts un tomēr brīvs,
neatstāj mani zelta putekļos slīkt!
*****
kamēr lapu vēdekļiem rudens
atvadas māj,
kamēr klusums no tīnēm miglu klāj,
kamēr sirds caur tumsu brien,
apskauj mani!
kamēr ziemas saule vēl pārslu
seģeni auž,
kamēr salnas sudraba saktas
sprauž,
kamēr gulbji ar baltu dziesmu nāk,
apskauj mani!
kamēr baltas sniegogas rudens
krēslā dzirkst,
kamēr sniegs Tavos matos irst,
kamēr tu upe un es tilts,
apskauj mani!
