* * *
Ak, Latvija! Kam dzen tu savus bērnus projām?
Kāpēc tie aizlido kā putni rudenī?
Ak, Dievs, dod viņiem stiprus spārnus
Uz savu tēvu zemi atkal atgriezties!
Lai viņi atceras tās latvju dziesmas svētās,
Ko senči dziedājuši gadu simteņiem!
Lai piemin Latviju, kā piemin māti,
Un atmiņās pie dzimtās mājas kavējas!
Lai vienmēr prātā Brīvīb`s piemineklis
Un Māte – Latvija, kas brāļu kapos stāv!
Un sargā Latviju, kā savu bērnu sargā!
Lai nenāk latvju tauta grūti laiki,
Kad jāiet tēvu zemei atkal palīgā!
Lai prāta pietiek savu zemi art un sēt,
Un gaišu skatu saglabāt, kad raudas nāk!..
Lai ticam Latvijai! Lai ticam paši sev!
Un, rītos mostoties un dusēt ejot,
Lai sveicam Latviju, kas tikai viena mums!
