* * *
Kāds klauvēja pie manām durvīm
klusi
Man šķita – tās jau biju atvērusi…
Ar liegu, maigu gaismas starojumu
Mans viesis ienāca – to biju
gaidījusi.
Ak, eņģeli, vai esmu tev tik vērta?
Tu manis dēļ šeit šonakt nolaidies,
Vai brīdināt tu nāci – esmu viegli
svērta?
Gribu dzirdēt tavu vārdu svēto.
Teic eņģelis: tev dāvanu es došu
piemiņai,
Būs jānes sirdij vājāko ciešanas –
Sniedz maizes šķēli tam, kam
galds ir tukšs,
Esi saudzīgs putnam, no zara
kritušam,
Atver durvis dvēselei aizslēgtai,
Piedod tam, kas tavā traukā metīs
pilienu no darvas,
Piedod tam, kas tevi nesapratīs.
