Nesatrauc vējā plīvojošus vārdus, nemeklē ziedos savas kļūdas,- tie vainīgi nav.
Nesatrauc vējā plīvojošus
vārdus,
nemeklē ziedos savas kļūdas,-
tie vainīgi nav.
Svied, ja vajag, savas dusmas
uz bruģa, lai mašīna sabrauc
tās…
Nesatrauc sarmas zaros
atstātās sāpes,-
tās sasals un izsāpēs,
izkusīs pavasara saules
mīlestībā.
Nesatrauc šo pasauli ar savām
asarām,
kuras tā arī nelīdzēs ne tev,
ne kādam citam.
Nesatruc rasas lāsēs raisošos
mīlestību,
jo tā nāk klusi un pēkšņi…
Vairs nesatrau sevi, jo mīlestības
mērs
ir pacietības mērs…
