Gulbenē, Līkajā ielā, liels uzraksts vēstī, ka mājražotājs SIA “Marger” piedāvā dažādus gaļas kūpinājumus, kas gatavoti tikai no Stradu pagasta zemnieku saimniecībā “Rubeņi” audzētām cūkām.
SIA “Marger” valdes locekle Agita Pušpure, kura pati apkalpo pircējus, kā arī gatavo produkciju un gādā par gaļas kūpināšanas procesu, stāsta, ka pirms tam trīs gadus ģimene nodarbojusies tikai ar būvtehnikas nomu, kas tagad atstāta vīra Raimonda pārziņā. Šā gada vasarā mājražotāji no kaimiņu novada lūguši rast iespēju
Agitas un Raimonda ģimenes mājā iznomāt telpu, lai pircējiem pārdotu dažādus kūpinājumus. Sākumā Agita un Raimonds pircējiem piedāvājuši no Launkalnes piegādātos mājražotāju kūpinājumus, līdz tie sadarbību pārtraukuši, savukārt Agita un Raimonds sapratuši, ka ar to var nodarboties arī paši.
Pagaidām novadā vienīgie
Agita un Raimonds šim biznesam pievērsušies kopš septembra. Cūkgaļu žāvēšanai, kā arī galerta, aknu un desu gatavošanai viņi pērk tikai no Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Rubeņi”, kas ir Agitas vecāku Veltas Širakas un Aivara Pabērza saimniecība. Viņi ar cūkkopību nodarbojas jau daudzus gadus, gādājot par vairākiem simtiem cūku. “Vecāki ir ļoti priecīgi par mūsu savstarpējo sadarbību un jau uzreiz atbalstīja ideju par gaļas kūpināšanu, jo arī viņiem tā ir iespēja pārdot patērētājiem izaudzēto. Pircēji, kuri jau ielāgojuši mūsu atrašanās vietu, saka, lai tikai neizdomājam gaļu ņemt no citiem audzētājiem,” bilst Agita. Tiesa, esot bijis mēģinājums žāvēt arī vistas, kas gan esot pirktas Rēzeknes gaļas kombinātā. Raimonds papildina, ka Gulbenes novadā esot vienīgie, kas uzsākuši šādu biznesu, bet citviet konkurentu netrūkstot. “Tikai viņi uzreiz grib pelnīt lielu naudu, tāpēc braukā pa tirgiem un tamlīdzīgi. Mēs produkciju lielākoties uzreiz no žāvētavas vēl karstu piedāvājam tikai uz vietas veikalā. Lai kūpinājumus vestu uz citurieni, tie noteikti vairs nebūtu karsti,” uzsver saimnieks. Raimonds uzliela arī Agitas vecākus, kuri cūkas ēdinot ar ekoloģiski veselīgu pārtiku, jo paši audzējot graudus, auzas, kartupeļus un cūku pupas, paši dzirnavās gatavojot kombinēto spēkbarību.
Nedēļā – viena cūka
Saimnieks stāsta, ka žāvētavu kurinot tikai ar alkšņa malku, klāt pieliekot arī pa kādam kadiķa zaram, ābeles vai cita augļu koka pagalei, lai piešķirtu gaļai tīkamu nokrāsu. Gaļa pirms kūpināšanas netiekot arī marinēta, bet noteiktu laiku turēta mitrā sālī. ”Sākumā bija grūtāk, bet tagad ir izveidojies noteikts ritms, kurā dienā kas darāms, jo tikko kūpinātā produkcija veikalā ir trešdienu un ceturtdienu vakaros. Mums ir noteikts daudzums gaļas nedēļā, ko žāvējam. Cenšamies neko nepārforsēt. Nedēļā pagaidām pilnībā pārstrādājam vienu cūku, jo mūsu mērķis nav gaļu vitrīnā uzglabāt nedēļām ilgi, bet pārdot maksimāli ātri, kas līdz šim ir arī izdevies. Tāpēc arī strādājam tikai trīs dienas nedēļā, lai pārējā laikā sagatavotu desas un citus izstrādājumus, kā arī atlicinātu laiku atpūtai,” stāsta Agita. Raimonds novērojis, ka ļoti pieprasīts esot cauraudzis un karbonāde. “Mēs vēl daudz ko mācāmies, tāpēc labprāt uzklausām arī pircēju ieteikumus, lai kūpinājumi atbilstu visām gaumēm. Domāju, ka tie cilvēki, kuri ir nobaudījuši mūsu produkciju, uz lielveikaliem pirkt gaļu nedodas,” spriež Agita.
