Izsakot savas pārdomas par 14.janvāra laikrakstā ievietoto rakstu “Par kapu apgānīšanu sirdsapziņa ir visbargākā tiesnese”, ceru izraisīt lasītāju diskusiju, jo katram mums var būt savs atšķirīgs viedoklis.
Izsakot savas pārdomas par 14.janvāra laikrakstā ievietoto rakstu “Par kapu apgānīšanu sirdsapziņa ir visbargākā tiesnese”, ceru izraisīt lasītāju diskusiju, jo katram mums var būt savs atšķirīgs viedoklis.
Jau izlasot virsrakstu vien, tūlīt gribas sašutumā pajautāt: “Vai tad kapu apgānītājiem arī ir sirdsapziņa?” Man gan liekas, ka nav. Sevišķi ņemot vērā tos plašos postījuma daudzumus kapos, ko izdarīja tikai divi prātu nodzēruši pusaudži. Šī ziņa pēc šā notikuma izskanēja Latvijas televīzijā pa visu valsti. Un iegāja vēsturē ar visvairāk izpostītajām kapu vietām. Tāpēc nepatīkami pārsteidza ziņa, ka šie barbari par savu nodarījumu nav saņēmuši reālu cietumsodu. Ja jau šāds vandalisms nav sodāms, tad ko vispār runāt par nozagtajiem ziediem no kapu vietām! Tas taču ir sīkums!
Es domāju, ka nevietā ir prokurores mīkstsirdība, sakot šos vārdus: “…viņu pašu sirdsapziņa runās vienmēr. Viņiem nebūs viegli.” Bet viņiem nav šīs sirdsapziņas! Viņi nesajutīs sevī nekādu diskomfortu! Vai tas ir attaisnojams 15 gadus vecai meitenei, kura alkohola dullumā nav tikusi galā ar savām emocijām? Tāpēc arī sarīkojuši grautiņu kapos. Nudien, man uz šādu cinisku nekaunību nav ko atbildēt… Un vai tas ir attaisnojums, ka abi vainīgie tiesā publiski atvainojušies cietušajiem. Kas gan cits viņiem atlika, ja bija jāglābj sava āda? Tā ka abi rakari tika cauri ar vieglu izbīli, redzot tiesas bargi pacelto pirkstu.
Vēl es nobeigumā gribētu pieminēt mūsu policistus. Žēl, patiešām žēl šo policijas izmeklētāju, kas izniekoja tik daudz sava laika, enerģijas, pacietības, lai izmeklētu šo lietu. Viņi atrada vainīgos! Taču policijas darbs šajā gadījumā bijis veltīgs, jo beidzās ar neko. Tad, kur bija šo apsūdzēto jauniešu sirdsapziņa, ka, izgulējuši dzērumu, paši nepieteicās policijā?
Nu, ko. Atliek vien cerēt, ka abiem šiem jauniešiem sirdsapziņa ar laiku lēnām atgriezīsies. Lai Dievs dod!
