Kārtējie Novada svētki izskanējuši. Atmiņā tie katram paliks ar kaut ko savu. Sajūtas un emocijas arī katram savas. Atšķirīgas. Kāds priecājas par vasaras svelmi un iespēju svētkus baudīt karstumā, citu savukārt svelme padara nervozu, gurdenu, līdz ar to, iespējams, nomācot arī svētku baudīšanas prieku. Pašā dienas viducī, visspēcīgākajā svelmē, stadionā pie skolas pulcējās mazi un lieli dejotāji. Bērni, protams, malači. Izturēja, kaut arī dejot daudziem nācās vilnas brunčos, vilnas vestēs un vilnas zeķēs. Pirms tam vēl, protams, mēģinājums. Arī pamatīgā karstumā. Uz laukuma jau neviens nenoģība. Cik labi un kā daudzi no viņiem jutās pēc tam, droši vien vislabāk zina īpaši mazāko dejotāju vecāki. Koncerts bija skaists, bet neviens koncerts, neviens saviesīgs pasākums, neviena kopā sanākšana, neviena izklaide nav tā vērta, ja jāriskē ar savu veselību. Bet tās ir manas pārdomas. Man īpaši patika, kad laukumā iznāca jauniešu deju kolektīvi. Stadions rībēja, zeme dunēja. Kas par enerģiju valdīja šajā mirklī uz stadiona! To grūti ar vārdiem aprakstīt, vieglāk – izjust. Visiem dejotājiem smaids uz lūpām! Kas par attieksmi pret deju! Tas bija vienreizēji! Tikai mazliet atpūtas pēc Novada svētkiem, un klāt jau XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki Rīgā. Atliek vien novēlēt, lai svētku dalībniekiem, pedagogiem, visiem tiem, kas baudīs svētkus klātienē, viss izdodas, kā iecerēts!
