Krievijas kabata, Pievolgas galvaspilsēta Ņižņijnovgoroda atrodas 400 kilometru attālumā no Maskavas austrumu virzienā. Pilsēta aizņem 460 kvadrātkilometru teritoriju, un vietām tā atrodas līdz 200 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pasakaina!
Ne velti tieši šajā pilsētā Krievijas kinoindustrija filmējusi sulīgas senatnes ainas. Tā ir viena no krāšņākajām Eiropas pilsētām, piektā lielākā pilsēta Krievijā ar 1,2 miljoniem iedzīvotāju. UNESCO Ņižņijnovgorodu iekļāvusi 100 to pasaules pilsētu skaitā, kurām uz šīs planētas ir unikāla kultūrvēsturiska nozīme. Tik sena un vienlaikus tik jauna! Tā ir pirmā doma, kas nāk prātā pēc pastaigas pa Ņižņijnovgorodas ielām. Šī tirdzniecībai un aizsardzībai pret Kazaņas hanisti 13.gadsimtā izveidotā pilsēta pie Okas ietekas Volgā šovasar savaldzināja Gulbenes Tautas teātra dalībniekus. Ikviens no mums sapņo tur atgriezties vēlreiz, lai atkal ietu pa šīs pilsētas ielām un tiltiem. Oka Ņižņijnovgorodu sadala divās daļās. Mums bija iespēja mazliet iepazīt tikai vienu pilsētas pusi.
Ņižņijnovgorodā mēs pavadījām tikai vienu vakaru, vienu nakti un vienu rītu, taču iespaids ir neizdzēšams. Savādi, bet vakara pastaigas laikā Ņižņijnovgoroda nelikās kā milzu metropole. Drīzāk intīmi pietuvināta. Gandrīz vai sava. Tāds bija vienas nakts efekts. Ņižņijnovgorodā baudījām siltu vasaras nakti, klīstot pa pilsētu, vērojot, kā atpūšas vietējie ļaudis un viesi. Bija tik patīkami izbaudīt brīvību kopā ar citiem, sēžot skvērā uz soliņa un atklāti malkojot alu. Nebija nepieklājīgi piedzērušos cilvēku, nebija nekārtības. Vērojām, kā tikmēr nakts maiņā strādā ceļinieku brigāde, kas asfaltē ielu pilsētas centrā. Vērojām ielu muzikantus. Satikām arī dažu bezpajumtnieku. Redzējām, kā dežurē policija. Un izjutām iekšēju mieru un drošību. Likās – te ne ar vienu, pat ar bomzi, nevar notikt nekas slikts. Kultūra un savdabīga neatkarība, lepnums Ņižņijnovgorodā staro ne tiki senajā arhitektūrā, bet arī cilvēkos. Visa šīs vasaras ceļojuma laikā pa Krieviju šī ir vienīgā pilsēta, kur garāmgājēja man pienāca klāt un vaicāja, kāpēc es viņu esot nofotografējusi. Viņa nenoticēja aizbildinājumiem par nejaušu nonākšanu kadrā. Protams, Ņižņijnovgorodas iedzīvotāju aizdomīgums nav nejaušība. Šī ir pilsēta, kura padomju gados bija slēgta ārzemniekiem. No 1980. līdz 1986.gadam uz Ņižņijnovgorodu (toreiz Gorkiju) no Maskavas tika izsūtīts zinātnieks un disidents Andrejs Saharovs. Šī ir pilsēta, kurā dzimis Aleksejs Peškovs, kurš vēlāk kļuva plaši pazīstams kā krievu rakstnieks Maksims Gorkijs. Par godu viņam no 1932. līdz 1991.gadam Ņižņijnovgoroda tika saukta par Gorkiju. Ņižņijnovgorodā ir dzīvojis slavenais krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins, tāpēc pilsētā ir viņam veltīts muzejs. Te savulaik dzīvojusi arī krievu estrādes zvaigzne Valērijs Ļeontjevs.
Pilsēta, kurā skan manas vismīļākās krievu grupas „Uma2rman” radītāju brāļu Sergeja un Vladimira Kristovsku balsis. Dzimuši Ņižņijnovgorodā, viņi šo pilsētu mīļi dēvē saīsinātā vārdā – Ņižņija. Brāļu Kristovsku pasakainie panākumi krievu estrādē līdzinās Pelnrušķītes stāstam. No trūkuma un pieticības, no muzicēšanas krogos līdz pirmajam ierakstītajam skaņu albumam turpat Ņižņijnovgorodā, līdz neparastiem panākumiem Maskavā un visā plašajā Krievzemē, kā arī ārpus tās. Grupas “Uma2rman” līderi Vladimiru mēdz dēvēt par slavenā krievu dzejnieka Sergeja Jeseņina mūsdienu līdzinieku. Vladimira dzeja skan viņa paša komponētajās dziesmās, kuras aranžējis brālis Sergejs. Pozitīvu emociju pilna pat visskumjākajos brīžos – tāda Ņižņijnovgoroda ir grupas „Uma2rman” dziesmās.
