Policijā es strādāju jau 16 gadus, un savu izvēli nekad neesmu nožēlojis. Nav bijusi tāda doma, ka varētu darīt kaut ko citu. Darbs patīk un kolektīvs arī ir labs.
Pagājušajā nedēļā svarīgākais notikums noteikti bija savas profesijas svētki, kad tika svinēta Valsts policijas dibināšanas 87.gadadiena. Dienā pasākums noritēja kultūras centrā, kur notika koncerts, bija svinīgās uzrunas no policijas, pilsētas un novada vadības, savukārt vakarā bija balle, kura notika policijas ēkā.
Uz balli ieradāmies kopā ar otrajām pusītēm, bija arī pieaicinātie viesi. Pasākums izdevās jauks. Es ballējos līdz pat trijiem naktī. Varēja gan dancot, gan dziedāt pat karaoki. Bija interesanti. Tā jau ir kā tradīcija – dienā svinīgais, vakarā kopīga pasēdēšana ar kolēģiem. Patīkami būt kopā ar kolēģiem un aprunāties, jo ikdienā jau ar visiem nesanāk satikties. Izņemot svētku pasākumu, nedēļa aizritēja ikdienas darbos, jo ir gada beigas un jāizdara daudz dažādu darbu, kā jau visās iestādēs gada beigās.
Svētdien bija arī otrā advente, bet šogad mājās mums nav adventes vainaga drošības apsvērumu dēļ, jo mājās ir mazs bērns. Visticamāk, ka šogad iztiksim arī bez eglītes mājās. Uz mežu gan aizbrauksim to apskatīt, bet uz mājām nevedīsim.