Kā risināt iedzīvotāju ūdensapgādi un elektroapgādi pēc SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” darbības iespējamās apstādināšanas? Par to vakar Gulbenes novada domes tehniskās nodaļas vadītājs Alvils Pētersons runāja, tiekoties ar uzņēmuma “Gulbenes zvērsaimniecība” īpašnieku Uldi Meļķisi.
Kā zināms, līdz šai dienai ūdensapgāde un elektroapgāde Letēs notiek ar “Gulbenes zvērsaimniecības” starpniecību, jo tai pieder visi komunikāciju tīkli. Uzņēmums piekritis nodot pašvaldības pārziņā ūdensvadu, par to “Dzirkstele” jau iepriekš tika rakstījusi.
“Šobrīd ir saņemts iesniegums no zvērsaimniecības īpašnieka, ka uzņēmums varētu arī nodot nomā ūdenstorni un sūkņu staciju. Runa ir par to, kādi varētu būt šie nomas nosacījumi,” stāsta A.Pētersons. Tikšanās laikā U.Meļķisis esot stāstījis, ka vēlas panākt sava uzņēmuma juridisku aizsardzību ar domu – ja nāksies apturēt lapsu ražošanu Letēs, tad jābūt visām iespējām to nākotnē atjaunot. “Tāpēc arī īpašnieks negrib pavisam nodot ūdenstorni pašvaldībai, jo varbūt kādreiz vajadzēs pašam,” stāsta A.Pētersons, piebilzdams, ka “iedzīvotājiem no tā labāk nekļūst”.
“Uzņēmuma īpašnieks kārto dokumentus, lai katrs iedzīvotājs varētu kļūt atsevišķs “Latvenergo” klients. Tur vajadzīga piekrišana, īres līgums. Tie ir jautājumi, kas deviņdesmitajos gados tika risināti, kad beidzās kolhozu laiks. Tagad tas notiek Letēs,” saka A.Pētersons.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvalde piektdien veikusi pārbaudi uzņēmumā “Gulbenes zvērsaimniecība”. “Dzirkstelei” to apstiprina pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa.
“Ar dzīvnieku labturību tur viss ir kārtībā, dzīvnieki ir paēduši, spīdīgi, smuki, barība viņiem ir. Dzīvnieki nav slimi,” viņa saka. Barības uzkrājumi redzēti gan noliktavā, gan saldētavā, kur glabājas dzīvnieku olbaltumvielas saldētā veidā. Barībai tiek pievienoti augu izcelsmes produkti. “Barība tiek gatavota. Nav šaubu, ka līdz nokaušanai barības pietiks,” saka I.Tomiņa.
Viņa arī atzīst, ka Pārtikas un veterinārais dienests nevar iespaidot uzņēmumu “Gulbenes zvērsaimniecība” mainīt nodomu par darbības apturēšanu un lapsu izkaušanu. “To procesu mēs nevaram ietekmēt – vai visas lapsas izkaus vai ne. Tas ir bizness,” saka I.Tomiņa.
“Dzirkstele” 21.oktobrī publikācijā “Lapsu Letēs vairs nebūs” pēc tikšanās ar SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” darbiniekiem Letēs rakstīja: “Vai kārtējā zvēru maltīte fermā var izrādīties arī pēdējā, to neviens iepriekš nezina. Uzņēmuma saldētavas, kas agrāk bija pārslānītas ar pārtikas rezervēm zvēriem, šodien ir tukšas. Lapsas tiek barotas no rokas mutē. Viņas gadu nav saņēmušas vitamīnus.”
Tāda pēc zvērsaimniecības darbinieku stāstītā bija situācija 19.oktobrī, kad tur viesojās “Dzirkstele”. Raksts laikrakstā tapa, vadoties no darbinieku teiktā tobrīd, jo redakcija nav kontrolētāja, tās uzdevums ir informēt sabiedrību, tai darot zināmus dažādus viedokļus par konkrētu faktu – šajā gadījumā par iespējamo visu aptuveni 4000 lapsu kaušanu novembrī. Desmit dienu laikā, līdz 29.oktobrī uzņēmumā pārbaudē ieradās Pārtikas un veterinārais dienests, situācija lapsu apgādē ar barību, protams, bija mainījusies, kad to fiksēja minētais dienests.
