“Bija garas sarunas, strīdi, ilgi nevarējām vienoties,” tā par pirmdien notikušo Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi “Dzirkstelei” saka Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa.
Pēc vairāku variantu pārrunāšanas Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē valdība ar pašvaldībām vienojusies par vienu procentpunktu nākamgad samazināt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tādējādi plānots, ka nākamgad no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldības saņems 81 procentu līdzšinējo 82 procentu vietā, bet valsts budžetā nonāks 19 procenti ieņēmumu. “Uz Gulbenes novadu tas, protams, atsauksies. Tie būs apmēram 50 000 latu,” lēš S.Daudziņa.
Pesimismam nav pamata
Valdības un Pašvaldību savienības vienošanās vēl jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Ja aizdevēji tam nepiekritīs, tad iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales proporciju plānots noteikt 80 un 20 procentu apmērā. Šogad pašvaldību budžetos nonāk 82 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet valsts budžetā – 18 procenti.
S.Daudziņa saka, ka lielam pesimismam nav pamata, jo sākotnējais premjera Valda Dombrovska piedāvājums bija, ka pašvaldības no iedzīvotāju ienākumu nodokļa saņemtu 77 procentus un 23 procenti ieņēmumu nonāktu valsts budžetā. Viņasprāt, Pašvaldību savienība ir panākusi maksimumu, ko vien varēja panākt.
Pabalstu politiku diktēs pašvaldības
Tāpat valdība vienojusies ar pašvaldībām, ka tās nākamgad pārņems visu sociālā tīkla pasākumu īstenošanu. “Garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstu, kurus šogad daļēji kompensēja valsts, ir plānots uzdot pašvaldībām gan administrēt, gan izmaksāt pašām. Taču jau saņemti signāli, ka Starptautiskais Valūtas fonds nepiekrīt šādām iecerēm,” saka S.Daudziņa.
Pašreiz grozījumiem ir atvērts likums par sociālo palīdzību un pabalstiem, pakārtoti tiks izstrādāti pašvaldības saistošie noteikumi. Tiks būtiski mainīta pabalstu politika. Samazināsies pabalstu apjomi, tiks rosināts veikt līdzdarbību. “Palīdzēsim cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, bet mēģināsim radināt pie darba tos, kas ir darbspējīgi. Ir cilvēki, kuri ir pieraduši saņemt pabalstu un nespēj, reizēm arī nemēģina konkurēt darba tirgū. Mūsu novadā tas nav viegli, jo darba vietu trūkst, bet ne visi izmanto visas iespējas paši par sevi parūpēties, kopjot dārzus, audzējot mājlopus. Jāsāk domāt par motivējošiem pabalstiem,” saka S.Daudziņa.
Nekustamā īpašuma
nodoklim nebūs griestu
Patlaban nekustamā īpašuma nodokļa likmes ir vienādas visā Latvijā. Arī nodokļa kāpuma ierobežojums attiecas uz visiem zemes īpašniekiem vienādi. Ar nākamo gadu ir plānots lauzt šo kārtību, piešķirot pašvaldībām lielāku rīcības brīvību, ļaujot katrai pašai izlemt, vai ir nepieciešams ierobežot nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu saviem iedzīvotājiem vai nav. Savukārt, sākot ar 2013. gadu, katrai pašvaldībai būs tiesības pašai noteikt pat nekustamā īpašuma nodokļa likmi savā teritorijā.
