Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, kas pagājušajā nedēļā tikās ar Gulbenes rajona pašvaldību vadītājiem un rajona padomes nodaļu vadītājiem.
Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš, kas pagājušajā nedēļā tikās ar Gulbenes rajona pašvaldību vadītājiem un rajona padomes nodaļu vadītājiem, runājot par teritoriāli administratīvo reformu atzina, ka pašvaldību skaits Latvijā ir pārāk liels, tāpēc jādara viss, lai tās labprātīgi apvienotos. “Iedzīvotāji reti ir bijuši par pašvaldību apvienošanu. Piemērs ir Dānija, kur divdesmit gados neizdevās realizēt labprātīgu teritoriālo reformu, tāpēc vēl divdesmit gadu tā notika piespiedu kārtā,” saka J.Krūmiņš.
Nav uzplaukuma
Vērtējot Gulbenes rajonu, ministrs atzina, ka tam nav ievērojama ekonomiskā uzplaukuma, un ieteica veidot informātiskās tehnoloģijas arodskolu vai Gulbenei pārtapt par “dzērveņu audzēšanas galvaspilsētu”, jo ar tradicionālām metodēm no “purva” būs grūti izkļūt. “Laukos iesaku apgūt aramzemes un tiem, kas nodarbojas ar kokapstrādi, rast papildu pievienotās vērtības, domājot par jaunatnes piesaisti laukiem,” saka J.Krūmiņš.
Jāveido aģentūras
Ministrs pauda atbalstu pieciem attīstības reģioniem, jo “Eiropas Savienībā attīstība un plānošana notiek reģionu līmenī”. “Jāveido reģionu attīstības aģentūras. Katrai aģentūrai piešķirti 50 tūkstoši lati no Briseles, tāpēc Vidzemes attīstības aģentūrā iesaku “grābt” varu Gulbenes rajonam, izmantojot dažādus variantus, jo “labāk braukt pie negodīgiem nekā pie godīgiem cilvēkiem””, teica ministrs. Dānijas valdība atvēlējusi simts tūkstošus ASV dolāru programmas izveidei, kas informētu iedzīvotājus par Eiropas Savienību un administrēšanu. Pašvaldību darbinieku mācībām līdzīgu summu piešķīrusi Zviedrijas valdība.
Domā citādāk
Rajona padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva uzskata, ka pašvaldību reformai jāveicina teritorijas vienmērīga attīstība. “Neesmu pārliecināta, ka Gulbenes rajons attīstīsies vienmērīgi arī tad, ja reģiona centrs būs Valmierā,” saka I.Indričeva. Druvienas pagasta pašvaldības vadītājs Juris Graumanis domā, ka, “pašvaldībām dzīvojot tikai ar kredītiem, tā būs piespiedu apvienošana, kā rezultātā nolikvidēs to, ko Eiropas Savienība vēlas Latvijā redzēt”. Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Zintis Vībāns domā, ka, “apvienojoties ar citām pašvaldībām, jaunais novads varēs “strebt” manu kredītu, bet es būšu sakārtojis pagasta infrastruktūru”.
Pietrūkst izdomas
J.Krūmiņš uzskata, ka pašvaldībām pietrūkst atraktivitātes, tāpēc viņš iesaka “sanākt kopā, uzaicināt kaut kādus trakos, iedzert šņabi un sarīkot prāta vētru” vai arī ” sameklēt kādu ielasmeitu, kas veiksmīgi apprecējusies ar arābu šeihu, kļuvusi bagāta un var palīdzēt Gulbenes rajona pašvaldībām”.
“Ja nebūs šīs atraktiviātes un pašvaldību priekšlikumu, kā jānotiek reformām, manā vietā nāks kāds cits “dunduks” un ar cirkuli izzīmēs reģionu teritorijas”, saka ministrs.
Runājot par vienota pašvaldību informācijas tīkla izveidi, J.Krūmiņš sevi salīdzināja ar “veco Kremļa sapņotāju”. “Katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam vai diviem datoriem un interneta pieslēgumam, ļaujot iedzīvotāju problēmām dzīvot elektronisku dzīvi, jo cilvēkiem pagastu nomalēs nevajadzēs mērot ceļu līdz reģiona centram. 2001.gadā šim projektam paredzēti 500 tūkstoši latu,” J.Krūmiņš.
Sevi ministrs vērtēja kā “labu Gulbenei”, jo tā vietā, lai atrastos Saldū, viņš “dīvainā kārtā atrodoties Gulbenē”. Pašvaldību vadītājiem viņš ieteica ņemt iespējami daudz kredītu un naudu ieguldīt ražošanā, jo pašvaldībām esot priekšrocība – tās nevarot bankrotēt.
