Sestdiena, 15. novembris
Leopolds, Undīne, Unda
weather-icon
+-2° C, vējš 2.38 m/s, R vēja virziens

Pati Rīga ūdenī. Un rakstnieks?

Tēmai “Rakstnieks un Rīga” ir veltīts žurnāla “Karogs” jūlija numurs. Savlaik tik sprauni debitējusī prozaiķe Rudīte Kalpiņa atzīstas savdabīgā mīlā pret Rīgu.

Tēmai “Rakstnieks un Rīga” ir veltīts žurnāla “Karogs” jūlija numurs. Savlaik tik sprauni debitējusī prozaiķe Rudīte Kalpiņa atzīstas savdabīgā mīlā pret Rīgu:
“Rīgas īpašā spēja sev emocionāli piesaistīt ir neizmērojama. Es joprojām netieku racionālā skaidrībā, vai tie ir Rīgas sasniegumi (šā vārda daudzdimensionālā izpratnē) vai pāridarījumi tai, kas rada to dziļas piesātinātības pilno saviļņojumu, kāds vismaz līdz šim man nav radies nevienā citā pasaules pilsētā.”
Andris Kolbergs jau kuro gadu raksta “Rīgas grāmatu” un – “tā vien šķiet, ka šis process nekad nebeigsies” (Kolberga vārdi). “Rīgas grāmatas” trešās daļas fragmenti “Karogā”.
Fotoesejā “Ojāra Vācieša iela” Gunārs Janaitis kopā ar Jāni Rokpelni izstaigā Ojāra Vācieša ielu.
Leona Brieža, Andas Līces, Imanta Auziņa, Arvīda Skalbes, Raita Birkmaņa, Vitauta Ļūdēna “Rīgas redzējumi”.
Šogad – 250 gadu jubileja Jākobam Mihaelam Reinholdam Lencam, kurš dzimis Cesvainē, studējis Tērbatā un Karalaučos, bijis pazīstams ar Gēri, vēlāk nostājies pret viņu. Ar visām savām dīvainībām tiek uzskatīts par ievērojamāko “vētras un dziņu” laika dzejnieku pēc Gētes. Vācu rakstnieks Gerts Hofmans tēlo Jakoba Mihaela Reinholda Lenca atgriešanos Rīgā 1779.gadā.
“Ko mēs svinam, kas ir šī 800 gadu jubileja?” – jautā vēstures doktore Rita Grāvere.
“Šķīsts un caurspīdīgs” ar dzejoļu ciklu lasītāju priekšā nostājas nu jau vairākus gadus Latvijā atgriezies dzejnieks un filozofs Roberts Mūks.
Dokumentālajā novelē “Pēdējā vasara” Modris Zihmanis tēlo vairākas nozīmīgas dažādu tautību cilvēku solidaritātes epizodes.
Ērika Hānberga, Ingas Ābeles noveles, Jo un Māra Čaklā dzejoļi. “Rakstu” nodaļā – rubrikā “Eiropas valodu gads 2001” Ludmilas Azarovas nikns raksts par valodas problēmām Latvijā, īpaši par latviešu valodas lomu un iespējām jaunajā situācijā.
Rīdzinieka, pasaules lielā filozofa Jesajas Berlina cilvēka izpratni apcer Jānis Nameisis Vējš rakstā “Starp liberāļiem un kanibāliem”.
Ruta Veidemane turpina Andas Kubuliņas un Arnolda Klotiņa aizsākto sarunu par katarsi.
Viktora Hausmaņa pienesums Rīgas tēmai – “Rīga lugās un uz skatuves”, UNESCO dainu “skandāla” sakarībā aktuāls neapšaubāmi ir Daces Bules raksts par Dainu skapja nepublicētajiem tekstiem “Nezāles, murgi un atkritumi?”

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.