Vārda vistiešākajā nozīmē piekt-dienas vakarā Gulbenes kultūras nams dārdēja. Dārdēja pamatīgi un satriecoši. Kāpēc? Leģendārais “Pērkons” bija ieradies. Ar savu koncertprogrammu “Sapumpurots zars”, kurā izskanēja grupas radošās darbības laikā sakrātās un tautā iemīļotās dziesmas, mākslinieki bija trāpījuši mērķī, jo reti kad nākas redzēt, ka publika zālē patiešām ir uz “viena viļņa” ar grupas dalībniekiem visu koncerta laiku. Precīzi ir Jura Kulakova vārdi, kurus viņš pirms koncerttūres sniedza kādā intervijā, norādot, ka koncertā kopumā viss būs kā līdz šim – “gan dārdēsim, gan būsim romantiski, patētiski un filozofiski, gan arī ironiski un groteski”. Tā arī bija. Un skatītāji bija sajūsmā. Ovācijas nenoklusa ne uz mirkli. Cilvēki dziedāja līdzi, cēlās kājās un skaļiem aplausiem skanot kliedza – atkārtot, atkārtot! Savukārt, koncertam, kurš ilga divas stundas, beidzoties, emocijas nenorima, tieši pretēji – tās turpināja kūsāt. Visapkārt bija dzirdamas atsauksmes – “bija satriecoši”, “guvu pamatīgu enerģijas lādiņu”, “fantastisks koncerts, sen tāds nav bijis Gulbenē”, “man patiešām ļoti patika”, “koncerts bija ļoti labs, nenožēloju, ka atnācu”, “skudriņas joprojām skrien pa miesu”. Es šīm atsauksmēm varu tikai pievienoties. Izrādās, ka “Pērkonu” mīl daudzi un vairākās paaudzēs. Noteikti pēc šī koncerta ikvienā apmeklētājā arī uzplauka sapumpurots zars. Kaut uz mirkli, bet uzplauka, jo tāds bija grupas dalībnieku mērķis – lai mēs vienmēr būtu ziedoši un prieku nesoši sev un pasaulei. Atliek vien novēlēt, lai dārd arī turpmāk!
