Vija
Čakare, Gulbenes Bērzu sākumskolas direktores
Es domāju, ka par to, kam būtu jārūpējas par patriotisma ieaudzināšanu bērnos un jauniešos, nevajadzētu būt nevienam nekādu jautājumu, jo katram mūsu valsts pilsonim būtu jāzina, ko darīt ar viņu bērniem un jaunatni. Tomēr šis jautājums nav tik vienkāršs, kā varētu šķist. Patriotisma jūtas ir jāieaudzina visiem kopā. Tas ir visu pienākums. Pat kaimiņa pienākums. Protams, mēs katrs latvietis esam savas valsts sastāvdaļa. Arī bērni. Mēs, pieaugušie, vēlamies, lai viņi izaug savu dzimteni mīloši. Katra bērna mazā dzimtene ir viņa tēvs, māte un mājas, kurās viņš dzīvo. Viss savstarpēji ir cieši sasaistīts, tāpēc visiem kopā vajadzētu vienoties par lielākajām mūsu vērtībām un veidot patriotisko pilsoni. Cilvēku iespaido vide, kurā viņš ir radies, audzis un veidojies. Savukārt ģimenei veidoties palīdz valsts, kur tā dzīvo. Te es domāju gan pašvaldības, gan dažādas organizācijas, ko paši esam veidojuši, lai mums visiem kopā būtu labāk dzīvot. Patriotiskā audzināšana jau notiek it visur un visā. Ir grūti nodalīt: tikai ģimenē, tikai skolā un tamlīdzīgi. Redzot, kas notiek visapkārt mūsu sabiedriskajā iekārtā, zinot, ka vecākiem neklājas viegli, tomēr nevaru teikt, ka, piemēram, mūsu skolas bērnos nebūtu šo patriotisma jūtu. Īpaši tas novērojams pie jaunāko klašu skolēniem. Esmu bijusi lieciniece tam, kā tētis vai mamma mazajam skaidro, kāpēc jāizkar karogs, kādi svētki svinami un tamlīdzīgi. Man patīk, kā bērni runā par savu valsti un mīl savu zemi. Arī tagad, kad tik daudzi aizbrauc no Latvijas, palikušie pastiprināti kopj savas dzimtas mājas un godā Latviju. Pavisam mazi bērni ar grābeklīti rauš lapas, jo ir jāsakopj sava zeme. Visi kopā mājās skatās hokeju, tērpušies krekliņos ar Latvijas simboliku. Šo patriotismu esmu novērojusi arī pie saviem bērniem. Mana mazmeita Emīlija it visur ir kopā ar vecākiem un godā Latviju.
