Pīļu, precīzāk ūdensputnu, medību sezonas atklāšana ir viena no mednieku tradīcijām, kad vīri atkal sanāk kopā, lai palepotos, kā veicies ar buku gaidi un meža cūku atvairīšanu no kartupeļu laukiem. Šogad uz pīlēm varēs iziet 14. augustā no pulksten 16.00.
Tiem medniekiem, kuri darbojas kolektīvos, šogad apstiprinātie Medību noteikumi nekādas jaunas prasības neizvirza. Tiem, kuri atzīst tikai individuālās medības, gan esot nedaudz sarežģītākas prasības medījumu uzskaitē salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, zina teikt medību speciālists Edvīns Porciks. “Jau pērn bija mednieka gada karte, kurā mednieks ierakta visus savus medījumus,” skaidro E. Porciks. Šogad katram individuālajam medību tiesību lietotājam jāiekārto savs medību žurnāls. Tas var būt arī elektroniskā formātā, par ierakstiem tajā tuvākās Valsts mežniecības mežzinis jāinformē sezonas beigās. Šādi ieraksti jāizdara arī par publiskajās ūdenskrātuvēs nomedītajiem un ievainotajiem putniem.
“Kā jau ierasts, mazliet vairāk papīru darba iznāks medību vadītājiem, kuri uzskaitīs sava kolektīva nomedītos dzīvniekus un putnus,” vērtē E. Porciks.
Medījamo ūdensputnu sarakstos šajā sezonā nekādu izmaiņu nav.
Profesors, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Vīksne novērojis, ka dažādu sugu pīļu skaits šogad Latvijā varētu pārsniegt iepriekšējo gadu daudzumus. Taču vairojies arī to dabisko ienaidnieku daudzums. Lielajos Latvijas ezeros, piemēram, Engurē, uz medību sezonas sākumu vēl varētu būt samērā liels skaits nelidojošo jaunputnu, jo augstā ūdens līmeņa dēļ daļa pīļu varēja sākt ligzdot vēlāk.
Profesors atgādina, ka noteikti nedrīkst šaut uz ūdenī peldošu putnu. Pēc viņa ilggadējās pieredzes, tas esot ūdensputnu mednieku raksturīgākais pārkāpums. “Galvenokārt no šādas rīcības cieš cekuldūkuri un pelēkvaigu dūkuri,” viņš norāda un atgādina, ka meža pīļu mātītes cenšas no perējuma aizvilināt apdraudētājus, izliekoties par slimu vai ievainotu, un lidinās virs ūdens virsmas, kamēr mazuļi paslēpjas ceros. “Taču nirpīles, piemēram, brūnkakles, ceļas spārnos tuvu mednieka priekšā, kamēr mazuļi bieži vien ienirst zem ūdens. Medniekam pirms šaušanas ir jāprot novērtēt, vai perējums nepaliks bez mātes.”
Ornitologs pārliecinājies, ka mednieki diezgan vāji pazīst ūdensputnus, tādēļ iesaka jau no pavasara pastaigāt ar binokli gar ūdenskrātuvi un papētīt, kā spalvu tērpu maina dažādu sugu pīļu tēviņi, kā izskatās to mātītes un kā attīstās mazuļi.
Kā ierasts, ornitologi pie lielākajiem Latvijas ezeriem uzskaitīs nomedītos ūdensputnus. Tas notiks pirmajās nedēļās pēc sezonas atklāšanas.
Jau pērn ņemtas arī uztriepes no putnu rīkles un kloākas, lai analizētu, vai tie nepārnēsā putnu gripas jeb H5N1 vīrusu. Pagājušajā gadā ņemtajās analīzēs šis vīrusu veids Latvijā neesot atklāts. Līdzīgas cilmes vīrusi gan atrasti, īpaši no prīkšķēm ņemtajos paraugos. Tās no Latvijā ligzdojošajām pīlēm ziemojot vistālāk uz dienvidiem – centrālajā Āfrikā.
