Rīgas arhibīskapam – metropolītam Zbigņevam Stankevičam pāvests Benedikts XVI vakar piešķīra palliju – metropolīta amata zīmi. Z.Stankevičs bija starp 45 nesen amatā ieceltajiem arhibīskapiem no visas pasaules, kuri šādi tika pagodināti, piedaloties Svētajiem – Pēterim un Pāvilam – veltītajā svētajā misē Vatikānā. Z.Stankevičs ir gulbeniešu novadnieks, jo dzimis Lejasciemā.
Latvijas Katoļu baznīcas informācijas centrs informē “Dzirksteli”, ka, kļūstot par Rīgas arhibīskapu, Z.Stankevičs jau pildīja metropolīta funkcijas. Pallija piešķiršana ir simbolisks akts, kas norāda uz Rīgas metropolijas vienotību ar universālo katolisko baznīcu. Pallijs turpmāk būs arhibīskapa liturģiskā tērpa sastāvdaļa, svinot svēto misi.
Tituls “arhibīskaps – metropolīts” nozīmē, ka šis bīskaps ir priekšstāvis metropolijai, ko veido vairākas diecēzes, jeb baznīcas administratīvās teritorijas. Latvijā ir četras diecēzes: Rīgas, Rēzeknes – Aglonas, Jelgavas un Liepājas diecēze. Rīgas arhibīskapa – metropolīta uzdevums pārējās trīs diecēzēs ir raudzīties, lai tiktu rūpīgi saglabāta ticība un baznīcas disciplīna. Kur apstākļi to prasa, pāvests var metropolītam uzticēt īpašus uzdevumus un dot pilnvaras.
Mūsdienās pallijs ir apļveidīga, apmēram piecus centimetrus plata jēra vilnas lente, ko liek virs ornāta – virstērpa, ko priesteris velk svētajā misē un euharistiskajā procesijā. Palliju parasti rotā seši krustiņi, kas agrāk bija sarkani – Kristus asiņu krāsā, bet vēlāk – melni, kas savukārt simbolizē ticīgos jeb avis Kristus ganāmpulkā. Trijos no šiem krustiņiem tiek iespraustas naglveida zelta brošas, kas ir Kristus ciešanu simbols.
Pallijs simbolizē pazudušo avi, kuru arhibīskaps nes uz saviem pleciem.
Romas bīskapi palliju ir valkājuši kopš ceturtā gadsimta. Pāvests palliju piešķir latīņu rita baznīcas arhibīskapiem – metropolītiem, un šī zīme apliecina kopību ar Apustulisko Krēslu (pāvesta amata un Romas kūrijas kopapzīmējums).
