Par “Vienotību” ar Valdi Dombrovski vēlētāji balsoja, jo vēlējās godīgāku politiku Latvijā. Dzīvē pierādās, ja “krīt” šoferu dēli, tad dūklavu meitas “dzīvo”. Patiesībā nekas nemainās, vai pie valsts stūres “Vienotība” vai kāds cits.
Ir tāda sajūta, ka, nonākot sistēmā, ar to saprotot Latvijas politisko virtuvi, visi kļūst vienādi, kur pazūd gan vēlme, gan iespējas kaut ko mainīt. Visi ir bezspēcīgi pret sistēmu vai tā tīri labi pašiem patīk. Tādēļ “Vienotības” un premjera reitingi strauji krīt. Un ne jau tikai tādēļ, ka būtu pieņemti nepatīkami lēmumi, kā uzskata Valdis Dombrovskis. Ir skaidrs, ka nepatīkamus lēmumus piedzīvosim, bet ir svarīgi, lai tie ilgtermiņā tomēr sevi attaisnotu. Pagaidām gan redzam, kā lāpa un lāpa budžetu ar lielu adatu uz vienkāršu nodokļu maksātāju rēķina vai, vēl trakāk, mēģinās to darīt uz pensionāru rēķina. Caurumu gan tādēļ mazāk nekļūs. Vienu no milzīgākajiem caurumiem budžetā rada tieši strukturālo reformu trūkums, valsts pārvaldes neefektīvs modelis, par to gan joprojām tikai diskutējam, veidojam komisijas un saņemam optimistiskas prognozes – būs. Vispārējās frāzes vispār neizraisa nekādu ticību, ka tiešām ir vēlme kaut ko pašos pamatos mainīt. Nenoliedzami, šādus lēmumus pieņemt ir sarežģīti, īpaši šajā koalīcijā, kur, kā likums, ZZS vienmēr deķi vilks uz pretējo pusi. Taču arī no pašas “Vienotības” galīgi nav jūtams, ka patiesi tai rūpētu tikai valsts labklājība. Skatos un lasu par notikušo Japānā, kur vienā brīdī labklājības zeme piedzīvoja šādu traģēdiju, un domāju, cik skumji, ka Latvija bez zemestrīces un citām dabas kataklizmām pazūd vienkārši tāpat – pašu vainas pēc.