Jau vairākus gadus Gulbenes novada valsts ģimnāzijas skolēniem ir iespēja vākt materiālus un nepieciešamo informāciju savam zinātniski pētnieciskajam darbam ārpus Latvijas robežām. Šogad ģimnāzijas audzēkne Vanda Kanaviņa devās uz Itāliju, bet Mārtiņš Pētersons – uz Austriju.
Ģimnāzijas direktores vietniece izglītības jomā Maija Skopāne stāsta, ka sadarbības partner-valsts, uz kuru dodas skolēni, tiek atrasta projekta “Euroweek” laikā. “Ja, piemēram, partneri no Austrijas puses saka, ka var uzņemt mūsu skolēnu, jo viņiem ir attiecīgie resursi, tad skolēns janvāra beigās, februāra sākumā dodas uz šo valsti. Tur viņš dzīvo viesģimenē, apmeklē vietējo skolu un vāc materiālus savam pētnieciskajam darbam. Te jāsaka liels paldies skolotājai Aleksandrai Birkovai, jo tieši caur viņu notiek šī sadarbība un apmaiņa,” skaidro M.Skopāne.
Ieteikumi pašvaldībai
V.Kanaviņas zinātniski pētnieciskā darba tēma ir “Pašvaldības loma skolēnu karjeras izvēlē”. Skolniece stāsta, ka šī tēma viņu ieinteresējusi laikā, kad skolā viesojušies pedagogi no Dānijas un interesējušies, vai jaunieši pēc studijām atgriežas Gulbenē. “Toreiz viņiem atbildēju, ka neatgriežas, bet tad aizdomājos, kā tad ir īsti, tāpēc savam pētnieciskajam darbam arī izvēlējos šādu tēmu,” saka V.Kanaviņa un piebilst, ka visgrūtāk esot bijis izdomāt, kādā veidā tiks veikts pētījums un kā tiks iegūta informācija teorētiskajai daļai. Darba izstrādāšanas gaitā Vandai radās ieteikumi pašvaldībai, proti, pašvaldības pārstāvjiem būtu vairāk jāorganizē tikšanās un diskusijas ar skolēniem, jāstāsta, par novada attīstības plānu un to, kāda ir plānota novada nākotne, lai jauniešiem būtu informācija un, iespējams, arī vēlme te atgriezties.
Nākotni vēlas saistīt ar būvniecību
Savukārt Mārtiņš izvēlējies savam darbam tēmu, kas viņu saista jau kopš bērnības – tā ir būvniecība. Zinātniski pētnieciskajā darbā Mārtiņš pētīja ekoloģisko būvniecību Latvijā un Austrijā. Austrijā Mārtiņam bija iespēja apmeklēt enerģijas institūtu, kur intervēja zinātniekus un arhitektus, kā arī bija iespēja apskatīt jaunceltnes un aprunāties ar arhitektiem. Viņi stāstīja, piemēram, kādi materiāli būvniecībā tiek izmantoti pie viņiem. Grūtākais bija iegūt informatīvos materiālus, jo daudz kas bija jātulko no vācu uz latviešu valodu, bet tiku ar to galā, kaut gan vācu valodu skolā nemācos. Bija interesanti un aizraujoši rakstīt un pētīt šo tēmu. Arī savu nākotni vēlos saistīt ar būvniecību,” stāsta Mārtiņš.
Viņam tālākā sadarbība ar tur iepazītajiem speciālistiem turpinās. Mārtiņam ir doma vasaras brīvlaikā doties uz Austriju, lai gūtu darba iemaņas, strādājot enerģijas institūtā.
Tas bija izaicinājums
Abi jaunieši atzīst, ka viņiem ir paveicies. Viņiem bijusi ne tikai iespēja vākt nepieciešamo informāciju savam zinātniski pētnieciskajam darbam ārpus Latvijas robežām, bet gan arī iepazīt attiecīgās valsts kultūru, tradicionālos ēdienus un apskatīt tūristu iecienītos objektus.
Vanda stāsta, ka došanās uz Itāliju vienai pašai esot bijis liels izaicinājums, ar kuru veiksmīgi ir tikts galā. “Tā nebija tikai pieredzes gūšana, rakstot darbu, tā ir pieredze visai dzīvei. Biju ekskursijā uz Pizu un Florenci, un, tā kā, piemēram, šobrīd kulturoloģijā ir tēma par renesansi, tad tas ir pavisam cits skats uz tēmu, ja tu pats tur esi bijis un izjutis to visu,” ir pārliecināta Vanda. Viņa izbaudījusi izslavētās picas, savukārt Mārtiņš devies slēpot uz Alpiem.
Arī M.Skopāne ir pārliecināta, ka materiālu vākšana, informācijas pētīšana zinātniski pētnieciskajam darbam citā valstī ir tikai un vienīgi ieguvums. “Tas nav ķeksīša pēc. Tas patiešām virza bērnu tālāk, un viņš ir guvis iespaidu tālākai dzīvei,” saka M.Skopāne.
Viņa piebilst, ka zinātniski pētniecisko darbu lasījumi jau ir notikuši skolā, skolēni uzstājušies arī novadā, pēc tam Valmierā. “No mūsu skolas uz Valmieru devās astoņi skolēni. Darbi reģionā tika izvērtēti, un skolēni ieguva labus rezultātus. Katram skolēnam tika arī Atzinības raksts. Reģionā tika izvēlēti darbi, kuri tālāk tiek sūtīti uz lasījumiem Rīgā. No mūsu skolas tie ir trīs darbi, viens no tiem – Vandas darbs. Valsts lasījumi notiks aprīļa beigās,” stāsta M.Skopāne.
