Gulbenē iedzīvotājus bieži dzird kurnam, ka pilsētā ir savairojušies klaiņojošie kaķi, kas pieķēza daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un pagrabus.
Gulbenē iedzīvotājus bieži dzird kurnam, ka pilsētā ir savairojušies klaiņojošie kaķi, kas pieķēza daudzdzīvokļu māju kāpņu telpas un pagrabus. Tāpēc daudzu māju iedzīvotāji ir cieši aizsprostojuši pagrabu logus un kontrolē, lai kaķi neiekļūtu arī kāpņu telpās.
Savukārt citi iedzīvotāji šādu rīcību uzskata par cietsirdīgu. Turklāt daudzi savus mīluļus kaķus katru dienu laiž ārā brīvi staigāt un vēlas, lai dzīvnieki bez grūtībām varētu atgriezties kāpņu telpā pie savām dzīvokļa durvīm. Tomēr neapmierināto šajā situācijā ir vairāk nekā apmierināto. Tāpēc pēc vietējo dzīvojamo māju pilnvaroto pieteikuma SIA “Gulbenes nami” daudzdzīvokļu māju pagrabos un bēniņos turpmāk varētu izlikt slazdus kaķu ķeršanai.
Kaķu ķeršanai miega zāles nevajadzēs
SIA “Gulbenes nami” laikraksts uzzināja, ka slazdus – palielas kastes no metāla režģa – firma ir iegādājusies veterinārajā aptiekā. Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes speciāliste Irēna Zvanere laikrakstam pauž, ka klaiņojošo kaķu ķeršana šādā veidā ir neierasta. “Ja slazds aizveras un dzīvnieks netiek ārā, kaķim netiek nodarītas fiziskas ciešanas. Protams, kaķis vienalga jutīsies nelaimīgs,” saka I.Zvanere. SIA “Gulbenes nami” noliedz, ka kaķu ķeršana slazdos varētu šiem dzīvniekiem radīt fiziskas ciešanas. Slazds ierīkots tā, ka tas automātiski aizveras brīdī, kad kaķis ir iegājis būrī pēc tur ievietotās gardās maltītes. Firmas darbinieki laikrakstam apgalvo, ka nebūt neuzskata sevi par dzīvnieku nīdējiem un vēlas nodrošināt klaiņojošo mājdzīvnieku izķeršanas civilizētu procesu. Uzņēmumā gan ir pārliecināti, ka Gulbeni vairāk par klaiņojošiem kaķiem apdraud saimnieku nepieskatīti suņi. Nedēļas laikā Gulbenes pilsētas domē un SIA “Gulbenes nami” saņemti divi iedzīvotāju telefona zvani ar informāciju par agresīviem klaiņojošiem suņiem Dzelzceļa, Viestura ielas dzīvojamo māju mikrorajonā un Nākotnes ielas masīvā.
Suņiem un kaķiem
jābūt reģistrētiem
Pagaidām firmas darbinieki nav izmēģinājuši darbībā kaķu slazdus un citu klaiņojošo mājdzīvnieku ķeršanai paredzēto aprīkojumu, jo tikai nesen tas sarūpēts par Gulbenes pilsētas domes atvēlēto finansējumu – 2000 latiem. Tāpēc firma sāks darboties pēc pašvaldības pasūtījuma un veiks suņu un kaķu turēšanas noteikumu kontroli Gulbenē. Līdz šim pilsētas dome klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanā Gulbenē sadarbojusies ar Valmieras un Alūksnes speciālistiem, tomēr pašvaldība šo sadarbību uzskatīja par mazefektīvu. Savukārt suņus un kaķus saimnieki līdz šim reģistrējuši un arī turpmāk varēs reģistrēt SIA “Alba”. Šo mājdzīvnieku reģistrācija, tāpat kā to regulāra vakcinācija pret trakumsērgu, ir katra saimnieka pienākums. Reģistrētajiem suņiem piešķir žetonus.
Pavisam SIA “Gulbenes nami”, aizgūstot pieredzi no suņu un kaķu ķērājiem citos rajonos, ir iegādājusies piecu veidu dažāda izmēra slazdus, būrus klaiņojošajiem kaķiem un suņiem. Iegādāta šautene, no kuras raidīt miega zāles dzīvniekā. Aprīkojumā ir speciāli cimdi darbiniekiem, speciālas stangas, ar kurām sagrābt kaķi, kas ielīdis, piemēram, kādā pagraba šķirbā un nedodas rokās.
Gaida iedzīvotāju telefona zvanus
Paredzēts, ka klaiņojošos dzīvniekus operatīvi izķert “Gulbenes namu” darbinieki dosies, saņemot iedzīvotāju telefona zvanus par klaiņojošiem mājdzīvniekiem. Iedzīvotāji par šo tēmu ir aicināti zvanīt pa tālruni 4473253. Katru zvanu reģistrēs un reaģēs uz saņemto informāciju.
SIA “Gulbenes nami” darbinieks Modris Opss, kas arī veiks šo pienākumu, laikrakstam saka, ka klaiņojošo suņu un kaķu izķeršana pilsētā notiks atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam. Notiks arī reidi pa pilsētu. Katrreiz šajās norisēs iesaistīsies veterinārārsts. Viņš izlemj, vai noķertais dzīvnieks ir bezcerīgi slims vai bīstams un tāpēc iemidzināms uz mūžu, vai arī dzīvnieks ir nogādājams patversmē.
Sadarbosies ar Alūksnes patversmi
SIA “Gulbenes nami” sadarbosies ar Alūksnes dzīvnieku patversmi. Suņu un kaķu turēšanas noteikumi paredz, ka visiem dzīvniekiem ir jābūt reģistrētiem, suņiem jābūt kaklasiksnai ar reģistrācijas numuru. Tādā gadījumā klaiņojoša reģistrēta suņa atpazīšana nevarētu radīt problēmas. Grūtāk ir ar kaķiem, jo ne visi saimnieki Gulbenē šos dzīvniekus tur tikai istabā vien. Daudzi savus minčus laiž brīvi staigāt ārā. Šādam kaķim vajadzētu kaklasiksnu, lai mājdzīvnieku atpazītu no bezpajumtnieka. Tomēr Gulbenē pagaidām reti kuram kaķim ir kaklasiksna.
Lai izvairītos no pārpratumiem un lai saimnieki, vēl neaizbraucot līdz Alūksnei zinātu, vai noķertais ir viņu suns vai kaķis, SIA “Gulbenes nami” darbinieki sagūstītos dzīvniekus fotografēs. Tāpēc to īpašniekiem varēs dzīvnieku atpazīšanai parādīt fotogrāfijas.
Saķertos mājdzīvniekus īpašnieki varēs saņemt no patversmes, kur tos turēs divas nedēļas. Īpašniekiem būs jāsamaksā visi izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieka sagūstīšanu, transportēšanu līdz patversmei un veterināro apskati, kā arī uzturēšanu tajā. Ja noteiktajā termiņā īpašnieks nevēlēsies saņemt savu dzīvnieku, to pārdos vai eitanizēs. Taču no īpašnieka vienalga piedzīs visus izdevumus, kas kopumā varētu būt vairāki desmiti latu. Rēķiniet paši! Pagaidām katrs nobrauktais kilometrs maksā 25 santīmi, viena stunda, kas pavadīta dzīvnieku ķeršanā, izmaksā 7,66 lati, diennakts uzturs dzīvniekam patversmē maksā 4 lati. Tāpēc SIA “Gulbenes nami” aicina suņu un kaķu turētājus parūpēties par savu mīluļu likteni un savu naudas maku, ievērojot dzīvnieku turēšanas noteikumus.
No Dzīvnieku aizsardzības likuma
Dzīvnieka īpašnieks – juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks; labturība – dzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums; eitanāzija – nesāpīga nogalināšana; dzīvnieku patversme – speciāli aprīkota vieta, kur mitinās notvertie klaiņojošie, konfiscētie un bezsaimnieka dzīvnieki, kā arī dzīvnieki, kuriem nepieciešama palīdzība.
n Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi:
1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;
2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;
3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;
4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos. Dzīvnieka īpašnieks nodrošina dzīvnieka reģistrēšanu un apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
n Bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot medību suņus medību laikā) ir uzskatāms par klaiņojošu dzīvnieku.
* Jebkurai personai par klaiņojošu dzīvnieku nekavējoties jāpaziņo vietējās pašvaldības institūcijai.
* Dzīvnieka eitanāziju atļauts izdarīt, ja:
1) tam ir neizārstējama slimība;
2) novecošanas procesā tam radušās neatgriezeniskas veselības izmaiņas;
3) dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem;
4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā;
5) to pieprasa dzīvnieka īpašnieks;
6) tas ir klaiņojošs vai konfiscēts dzīvnieks un 14 dienu laikā neizdodas atrast tā iepriekšējo īpašnieku vai jaunu saimnieku.
Dzīvnieka eitanāziju izdara praktizējošs veterinārārsts. Eitanāzijai izmanto zāļu līdzekļus, kuri izraisa tūlītēju un neatgriezenisku samaņas zudumu un nāvi. Pēc eitanāzijas praktizējošam veterinārārstam jāpārliecinās, ka iestājusies dzīvnieka bioloģiskā nāve.
